Tev šķiet, ka esi skaista,

Esi vienreizēja, savādāka.

Un paiet laiks,

Un vēl arvien Tev tāpat šķiet.

Tik nu jau sāk Tev neskaidrība virsū mākties,

Kāpēc  arvien vēl esi viena,

Kāpēc Tev līdzās nav neviena.

Bet atbildes kā nav , tā nav.

Un tad pār Tevi kādu dienu

Nāk apjausma,

Ka tas, kas šķita

Vien tukšas iedomas un maldi bija.

Kā izrādās pat spogulis,

Jau noguris no tā,

Ik rītu tiekt "Tu labākā".