Dienasgrāmatas (blogi)

locitajs, 31-07-2009 01:59		7 42
Tie aukstie skārda jumti skrāpē debesis, zaļie liepu zari glāsta debesis, es minos neatskatoties,jo liepu smarža manī, jo jūras vientulīgais pelēkums, es lietū gaidīju tevi, zem lielās kastaņas. Tu aizgāji,jo neticēji, es,naivais izmirku. Tas kas palika, ir neparastais vienādojums, tas ir maigais vēja glāsts, tā ir brīvība,tie mūsu klusie soļi, tā ir agrā rīta stunda, tas ir saullēkts- rīta junda debesīs, tie ir tavi kautrie vārdi, tie ir manas dienas novakars.

Komentāri

lapsaacijs_albiins: tie, tas tas taas tie taas tur tas... a kur par mauciibu pie baibas ?:D

2009-07-31 02:01

lapsaacijs_albiins: :DDD kush saki baibai, ne man

2009-07-31 02:10

_dija: jauks!!!dzejolītis!!!:))

2009-07-31 02:17

Just_: Tā ir brīvība, kas dārgāka par sauli, tās ir ilgas, kas no sprostiem ārā dzen, ta ir laime - pamosties no dziesmām...
A dzejolis - sojdjot dļa dienas novakares.

2009-07-31 07:33

Maitinja: Opāāāā....nu gan pārsteigums...

2009-07-31 08:06

lirica: smuki!:)

2009-07-31 09:23

Ragnarjorka: Jā, lapsācij, par maucību ne vārda. Man vajag pamatīgu spērienu. Negribi piešķirt??? Būšu pateicīga

2009-08-01 21:37

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.