|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| riebiga_kristiiniic, 31-07-2009 01:46 |
|
1 27 |
Padomā pirms melo...Dženijai šķita, ka viņa bija pasaules laimīgākā meitene,viņa beidzot
bija nonakusi pilnīgi jaunā dzīvesvietā,beidzot viņai pašai bija sava
istaba.Meitene izkravāja savas mantas un baudīja silto vēju no atvērtā
loga.Drīz sāksies skola,Dženija iegūs jaunus draugus,apmeklēs jautrākās
ballītes....Dženijai bija tāda dzīve, par kādu viņa bija sapņojusi visu
savu mūžu..
Jau pirmajā skolas dienā Dženija ieguva sev jaunus draugus un pat
paguva tikt uzaicināta uz randiņu,pietam ar skolas pazīstamāko puisi!
Nu meitene klusi pie sevis domāja:"Es zināju, ka būšu viena no skolas
populārajām meitenēm,it īpaši tagad,kad man ir randiņš ar skolas sporta
zvaigzni!"
Lai kļūtu par skolas populārāko meiteni, vēl tik atlika pēc skolas aši
pārģērbties un doties uz randiņu!Taču bija viena problēma-vecāki
vienmēr bija uzskatījuši, ka meitene tam ir par jaunu.
Taču Dženija netaisījās padoties un vecākiem sameloja,ka paliek nakti pie savas jaunās draudzenes.Vecāki negribīgi piekrita.
Dodoties uz satikšanos meitene jutās nomākta par saviem meliem,taču,kas
bija meli,salīdzinājumā ar picu,ballīti un nakts izbraucienu ar
populārāko puisi!
Izrādās pica šeit bija izcila,balliite bija ndāmi jautra,taču pie izbrauciena sākas problēmas.
Pa to laiku Dans jau bija pusei piedzēries,taču mierinot meiteni viņš
viņu noskūpstīja un apsolija ka viss būs labi.Pirms došanās ceļā Dans
izsmēķēja vel 2 dīvainas cigaretes.
Tā nu iekāpuši mašīnā varēja doties.Nonākuši gala mērķi Dans sāka
tuvoties meitenei,palaist rokas pret viņas ķermeni.Dženija aptvērusi
notiekošo skaļi un strikti noteica:"Lūdzu, ved mani mājās.Es to vel
nevelos,turklāt sameloju vecākiem, ka palieku pie draudzenes."
Tas puisi sadusmoja,tik iedarbināts dzinējs un jau pēc maza mirkļa
mašina taucās neiedomājamā ātrumā.Dženija apzinajās ka viņu dzīvības ir
briesmās un centās Danu apturēt,taču viņš neklausījās un ar milzīgu
ātrumu viņi tuvojās pilsētai.
Blīkšķis....tikai melns pleķis gar acīm...balsis,kas meklē
palīdzību...Tas bija tas ko no kā Dženija baidījās-avārija.Vienīgā
doma, kas pirms komas ienāca prātā bija, kas noticis ar Danu un vai
cilvēkiem otrā mašīnā viss ir labi.
Viņu pamodināja balss:"Tu cieti smagā avārijā,diemžēl tavs draugs
neidzīvoja,mēs daram visu, kas ir mūsu spēkos,bet tā šķiet, ka diemžēl
mēs zaudēja arī tevi."
"Un cilvēki otrā mašinā?" pēdējiem spēkiem meitenen vaicāja.
"Diemžēl, arī viņus mēs glābt nespējām..."
"Ak Dievs,ko es esmu izdarijusi! Vai,lūdzu, Jūs nevarētu pateikt
cietušo ģimenēm,ka es esmu pie visa vainīga un, ja vien varētu,
atgrieztu viņu mīļos atpakaļ dzīvē. Un galvenais,pasakiet maniem
vecākiem ka es nožēloju, ka meloju viņimem un atņēmu daudzu cilvēku
dzīvības.Vai pateiksiet?"
Māsiņa klusēdama turēja Dženijas roku un izplūda asarās...pēc brīža Dženijas vairs nebija....
Kāds vīrietis pēc laika vaicāja māsiņai, kāpēc netika izpildīta meitenes vienīgā vēlēšanās..
Māsiņa skumjām acīm raudzījās vīrieša acīs:"Tikai tāpēc, ka tas nebija iespējams, jo cilvēki otrā mašīnā bija viņas vecāki..."
Tas
liek aizdoāties, vai tas ir tā vērts melot vecākiem,vai pēdējie vārdi
ko vēlies viņiem teikt ir melo...Tas ir pierādījums, ka liktens lemj
katram savu sodu...padomāsim pirms melojam saviem vistuvākajiem.... |
Just_: Sviests. Palasi labāk Zaļo zemi! Būs lielāka sajēga par to, kas un kā dzīvē notiek. #1 2009-07-31 07:53
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
