|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| selenga, 31-07-2009 00:02 |
|
6 31 |
Rokās turu sīku sēklu.
Liekas tāda sīciņa.
Bet no sēklām izaug ziedi,
Kuri bēdās priecē sirdi.
Kas mēs esam uz šīs zemes?
Zeme - mūsu mīļā māte.
Puķes arī viņas bērni.
Tās dzīvo pat nogrieztas,
Vāzē ieliktas zin,
Kad aizvērties, cik ilgi dzīvot.
Puķes zied, bet saknes paliek.
Ziedi iet no saknēm.
Vai tas ir arī ar cilvēkiem?
Mēs arī esam no zemes.
Cik ilgi dzīvojam?
Ziedi - dienas desmit, trīsdesmit.
Cilvēks - gadus sešdesmit.
Zeme? Tā gadu miljonus.
Sakām - mūžīgi.
Kas ir mūžība?
Nekas nav mūžīgs.
Visas atbildes nav zināmas.
Cilvēki, kas Jūs esat?
Jūs sava prieka pēc
Plūcat ziedus, aizmetat.
Mēs esam dzīvnieki
Un sava prieka pēc
Mēs citiem sāpes nodarām...
/Inese/ |
buchinja_es10: Paskarbs ... Ceru, ka autorei ir arī pozitīvāki dzejoļi! #1 2009-07-31 00:07
selenga: Ir gan,bet šovakar šis ir laikā #2 2009-07-31 00:08
Vikinja: Hmmm..?? šovakar .. laikā??!??
Kas noticies? #3 2009-07-31 00:20
selenga: Dvēseles mijkrēslis #4 2009-07-31 08:57
Vikinja: Dvēseles mijkrēslis ir samērā sāpīga padarīsana ... Kā lai pleca sajūtu sniedz? #5 2009-08-02 23:38
selenga: Veidi ir daudz un dažādi:) #6 2009-08-03 09:13
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
