Dienasgrāmatas (blogi)

selenga, 30-07-2009 16:56		16 27
Starp zemi un debesīm šūpojās kuģis un priecīgi jūrnieki uz klāja raudzījās pamalē, drīz cerot tur ieraudzīt zemi. Viņi visu mūžu bija saraduši ar kādu tievu strīpiņu starp divām mūzībām. Tās vārds bija horizonts. Pie kāda no jūrniekiem pienāca jaunas pasažieres dēliņš un jautāja: “Pasaki, kāpēc debesu maliņa ir tik tālu?” Mazliet saminstinājies jūrnieks atbildēja: “Es domāju tādēļ, lai Tu un es vērīgāk skatītos tepat mums līdzās, jo kāds arvien gribēs būt vietā, kur esam šobrīd mēs...”

Komentāri

magone_2004: Tātad tikt atpakaļ vai tomēr uz priekšu? Tas ir būtiskais, kas katram pašam jāsaprot un sevī jāizlemj....

2009-07-30 17:04

selenga: Varbūt pirms raudzīties tālē,pacensties ievērot to kas ir tepat blakus?

2009-07-30 17:09

_dija: Laps.
:)

2009-07-30 17:05

selenga: :))

2009-07-30 17:09

bucene: Vai Dauka savā laikā būtu samierinājies ar šādu jūrnieka atbildi?

2009-07-30 17:11

jazzyy: Mani gan tā mazā, zilā līnija vairāk ar Dullo Dauku asociējas. Un tad jau pavisam cita morāle - nevis skatīties uz to, kas ir, bet uz to, pēc kā ilgojamies.

2009-07-30 17:11

magone_2004: Tas, kurš traucies, nezinot mērķi, grib tikt pie sākuma atpakaļ. Tas, kurš zina, kurp dodas, saprot arī no kurienes ceļš sākas....

2009-07-30 17:14

Pārējos 9 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.