Es skumstu..

Viens apskāviens un skatiens saprotošs,
Mīļš vārds un uzmundrinošs glāsts,
Starp pasaulēm manu un Tavu tas būtu,
Kā tilts uz sen meklēto laimes salu.

Mēs nepratām nosargāt sirdi,
Ko otrs klusītēm iespiedis plaukstās.
Mans Mīļais, es palieku lasot tās lauskas,
Tai vietā, kur bija reiz sirds..

Uz pieres Tev uzspiežu skūpstu
Un liegi pieglaužu matus,
Es zinu, Tevī tik naids un dusmas
Bet manī mīt sapņi arvien..

Vien nomodā Tevi svešas skūpsta lūpas
Un gaišie mati uz Tavām krūtīm krīt,
Tavas rokas liedza man glāstus,
Bet viņu tik maigi tās skauj..

Es pieglaužu vaigu pie rūtīm
Un skumstu pēc Tevis arvien,
Par skūpstiem, kas nebija domāti man,
Un glāstiem, kas citas augumu klāj..