Dienasgrāmatas (blogi)

selenga, 23-07-2009 10:31		6 32
Mūžīgie jautājumi jeb Uz kurieni ejam? Dzīve uzdod Mūžīgos jautājumus Par to, kas esam, Kādu nastu vai slogu Katrs nesam. Cik viegli vai grūti Ir kažokus mainīt, Citos meklējam vainu, Kad tikai katrs Pats īsti ir vainīgs. Citus pagrūžam malā, Dažam pārkāpjam pāri, Tas nekas, Ka zem mūsu zābakiem Tiek samīti ziedi vāri. Mums nav svarīgas citu Mazās vēlmes, Jo mēs jau esam lieli Un dabūjam SAVU Agrāk vai vēlāk. Žēl, ka cilvēki daži Tik viegli ielien vilka ādā, Viņiem nerūp, Ka pīšļos tiek sasista Nākotnes dvēsele kāda. Ātri aizmirstas solītais, Ka mūsu nākotne -bērni, Speram tik Zābakos smagos un melnos Pa Dieva svētīto zemi. Vai tiešām tā būs, Ka mūsu zemītē svētā Pēc laika paliks Tik sāpīgas brūces Un rētas? Ka nebūs vairs kam Atstāt zelta kalnus, Jo, akliem cilvēkiem valdot, Paliks tik tukšums Un pelni... /Inta Nagla/

Komentāri

sauliite123: Neesam visi vienādi...nedz arī mūsu centieni. Paldies tam pašam radītājam, ka varam priecāties - ir uz pasaules labi, jauki un sirsnīgi cilvēki!

2009-07-23 10:46

selenga: Jā

2009-07-23 10:52

puuce_: Atbilde uz vienu no mūžīgajiem jautājumiem. Šorīt atnācu uz darbu. Vakarā iešu mājās.

2009-07-23 10:47

selenga: Arī labi....

2009-07-23 10:52

Olivia_es: it kā jau jābūt reālam - ideāls nav neviens. a kad jau sākam dalīt vainas mazajās un lielajās, tad sākas akmeņu mētāšanas un pirkstu bakstīšanas. jāpiekrīt saulītei - jāpriecājas, ka par spīti visam, vēl eksistē sirsnīgi silvēki...

2009-07-23 10:48

selenga: Piekrītu....

2009-07-23 10:53

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.