|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| blackeyedpea, 22-07-2009 13:01 |
|
47 |
Saplūst ar dabuKļūst daba iedvesmai man avots,
Kad ārā dzirdu lapu šalkas..
Kad jūtos aizmirsts es vai pamests, -
Pie dabas vēršu savas alkas.
Kā gribas ieaugt zāles stiebros,
Kas zaļo līganajā priekā,
Vai iestigt ezermalu niedrēs,
Pie ūdens dzīlēm smeļot spēku!
Vēl gribas tauriņdejas baudīt,
Pār pļavām, laukiem pacelties,
Ar spārniem koka stumbrus glaudīt
Un lauku smaržas sasmelties!
Bet dienas izskaņā par biti
Jau pārvērstos, kas dun un zum,
No zieda klēpja saldi silti
Es sūktu medus pilienus!
Kā gribētu ar vēju saplūst,
Un brāzmās niknās aizmirsties!
Bet otrā brīdī gribu noklust
Un rīta miglā ietīties...
Vai cilvēkbērns to visu varēt`?
Tāds zemes puteklis un nieks,
Ja pretī dabas spēks tik varens,
Kas reizē draugs un pretinieks..
(E., 22.07.2009.) |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
