Dienasgrāmatas (blogi)

selenga, 22-07-2009 10:49		4 14
Tev mani nesaprast. Es neesmu kā zeme, Ko pavasaros uzar Lemesis tik ass. Man draugos gaiss Un brīvie, siltie vēji, Kas, pāri skrienot, Zemei pieskaras. Tev mani nesaprast, Jo augstu lidot gribu Bez robežām, Jo sapņiem tādu nav. Un tas, ko sauci tu Par mīlestību, Bij’ vēja skūpsts, Kas izgaisis ir jau. Tev mani nesaprast. Un tā varbūt pat labi. Tu zemei tuva, Es traucos augstu debešos. Viens mirklis, zibsnis, - Un mēs abi Jau tālu, tālu, Lai vairs netiktos./nez/

Komentāri

Inga1965: Dzejolis lika brītiņu apstāties, pazīstamas izjūtas. Gaiss, zeme...tikai vai viens bez otra būtu pilnīgs?...Vai arī- katram savs?...

2009-07-22 13:15

selenga: Viens bez otra nevar pastāvēt

2009-07-23 09:19

Deniiz: Prieks lasīt,skaisti dzejoļi,it kā vienkārši,bet uzrunā...Jā,kad Tevis šeit laiku nebija(es gan ar nedēļu biju projām no visa - TV,radio,neta)atbraucu mājās,skatījos,ko labu esi ielicis diensgrāmatā un zini,biju nedaudz vīlusies - klusums,neviena ieraksta..:)

2009-07-23 10:10

selenga: Man kompis nosvila,un ne vienmer tieku pie neta,lai gan sis jautājums ir gandrīz atrisināts

2009-07-23 10:32

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.