|
Lielais Likums.
Kas mēs esam? Kāpēc mēs esam? Kur mēs esm? Kāpēc mēs esam tādi, kā esam?
Jautājumi, kas nodarbina cilvēku prātus visas vēstures laikā.
Reiz senos, senos laikos Lielai Burvis , kas ceļoja Visumā,izdomāja, ka
uz zemes vajadzētu radīt saprātīgu būtni.Būtni, kas būtu līdzīga viņam
un spētu darīt daudzas ,dažādas lietas; spētu vairoties, draudzētos ar
Dabu un tās radību,pilnveidotu, radītu un dzīvotu tāpat kā Viņš -
Lielais Burvis. Viņš deva savai būtnei Brīvības principu - Lielo Izvēli.
Lielā Izvēle tiešām bija liela, tā bija bezgalīga.Iedomājieties Sauli ,
ko zīmē bērni. No Saules uz visām pusēm var sazīmēt milzum daudz staru
un stariņu, kas izplatās Visumā - tik liela bija būtnes izvēle .
Lielais Burvis nosauca savu radību par cilvēku.
Cilvēks varēja darīt uz zemes visu, ko viņš gribēja, bija tikai
jāievēro viens Lielā Burvja Lielais Likums, kurš darbojās visā
bezgalīgajā Visumā - Lielais Mīlestības Likums. Šis likums bija pavisam
vienkāršs - mīli visu un visus sev apkārt." Ja neievērosi Lielo Likumu"
,Lielais Burvis teica cilvēkam," tu mirdams mirsi mūžīgi, vēl dzīvs
būdams ,tu mirsi".
Un tā Lielais Burvis atstāja cilvēkus un atsāka savus ceļojumus pa Bezgalīgo Telpu.
Cilvēki Dzīvoja un vairojās uz zemes, dzīvoja saskaņā ar Mīlestības
Likumu. Viņiem nevajadzēja ne ēst, ne dzert, jo viņi pārtika no
enerģijām, kuras bija papilnam visapkārt.Viņiem nevajadzēja drānas, jo
enerģija viņus sildīja aukstumā un atvēsināja karstumā. Tie draudzējās
ar augiem, dzīvniekiem ,putniem un zivīm. Cilvēki varēja nogaršot
augļus un ogas, ja vēlējās tos izbaudīt.
Cilvēki varēja lidot, kā putni gaisā, peldēt, kā zivis ūdenī,
sarunāties bez vārdiem, redzēt bez acīm, sajust bez pieskārieniem, tie
bija pilnīgi, viņu smadzenes strādāja par 100%,
kamēr nenotika Pirmais Lielā Likuma pārkāpums. Kāds bija izdomājis, ka
nav ko klausīt Lielajam Burvim, ka cilvēks pats ir lielais burvis,
cilvēks pats var izdomāt savu lielo likumu ,pat daudzus likumus.Viss uz
zemes ir tik stabils, ka kautkāda tur likuma maiņa vai neievērošana
neko nevar mainīt. Un vispār Lielais Burvis TaČu devis cilvēkiem Lielo
Izvēli...
Sākumā likās, ka nekas liels nemainās - tā pati saule, debesis, zeme
dzīvnieki un cilvēki nolēma, ka Lielais Mīlestības likums nemaz nav
nekāds Lielais Likums.
Pagāja gadu simti... Sākumā cilvēki vēl mīlēja cits citu, tikai tie
sāka pārēsties augļus, lai paildzinātu baudas izjūtas, vēlāk izdomāja
pagaršot dzīvnieku un zivju gaļu, lai būtu asākas izjūtas.Viņi
nepamanīja, kā sākās ķermeņa un gara izmaiņas, viņi nepamanīja, kā
ēdiens sāka kļūt par pieradumu un nepieciešamību, viņi nepamanīja, ka
neprot vairs sazināties bez vārdiem, vairs nesaprot putnus un
dzīvniekus.
Laiks gāja un cilvēki arvien tālāk aizgāja no Lielā Likuma, Tie
pārstāja mīlēt ne tikai Dabu , tie pārstāja mīlēt viens otru, tie
aizmirsa, ka sen,sen atpakaļ tie dzīvoja mūžīgi un nāvi pieņēma kā
normu, tie slepkavoja dzīvniekus un sāka slepkavot viens otru, savu
radošo potenciālu tie izmantoja, lai radītu ierīces, kas agrāk bija
nevajadzīgas. Tie postīja visu sev apkārt, un neko vairs nemācēja un
nespēja no tā, ar ko tik bagātīgi viņus bija apdāvinājis Lielais
Burvis. Tikai lai kompensētu savas bijušās spējas, cilvēki radīja
visādas mašīnas, gan peldošas, gan lidojošas un ar vien vairāk
attālinājas no patiesības.
Nu mēs redzam to ,kas palicis pāri no Lielā Burvja radības daudzu
tūkstošu gadu laikā un neviens nevar pateikt, cik daudz no savām
smadzenēm un spējām mēs varēsim izmantot vēl pēc tūkstoš gadiem, ja
vien galīgi neaizmirsīsim Lielo Likumu. Ja mēs to aizmirsīsim pavisam,
tad uz zemes vairs nebūs nekādas radības, varbūt nebūs pat zemes. /kopēts/ |
