Peec Pidulja...

LeToi_DuMoi: pamodies Plikstiņš?

Marshall_: :)))

Naktsvijole_es: nenobaudījis Samtenes samtainos glāstus...:))

Ai_bonija: 
Zaļzeltītā aprīļa pusdienā
stāv krejmene vītola paēnā.
Tās mūžiņš jau garām, tā noziedējusi.
Zem perīkas sirmās tā nopūšas klusi:
"Ak, Dieviņ! augt, ziedēt — ko viss tas nu līdz,
viens vienīgs kaut raibotais taurenīts
kaut vienīgu reizi — šurp atlaidies
un mīļi pie vaiga man piekļāvies!
Bet tagad — priekš kam viss? priekš kam viss?" Te rau —
skaists taurenīts. Un gandrīz klātu tai jau!
Kā liesmiņa raiba tas plīvo un trīc,
kā saulstarā iekāries vizbulīts.
Zib spārni tam, virmo... "Ak Dieviņ, paldies!" —
tā grib, bet vairs nepagūst izsaukties.
Tak ātri, kā radušās, mainās tās ziņas —
nav laidies vis spārnotais viesis pie viņas,
jo nemanot līdzās tai zālītē zaļā
sedz kaunīgi pašureiz galviņu vaļā
jauns ziediņš, pilns nakts rasu mirdzošo,
kas rītsaulē dzirkstoties vizuļo.
Un taurenis garām tik sirmajai
un trīsot kā neprātīgs piekļaujas tai.
Dreb perīka sirmā, līdz aizlaidies
ir lidonis raibais.Tad nociesties
tā nespēj vairs ilgāk: "E, paklausies, tu —
ja mūžu gribi dzīvot ar godinu,
tev derētu gan drusciņ kaunēties
ar katru vazaņķi skūpstīties!
Tam Taksi tik vaj`dzeja uzrīdīt: cui!
Bet šitā! Nu sak taču... Fui, fui, fui, fui!" (c)
F.B.