Dienasgrāmatas (blogi)

 ... pieķēru sevi ...

 Pieķēru sevi pie domas par TEVI! Ir tik daudz trakulīgu dienu bijis, tik daudz negulētas naktis kopā lidinoties... un vēl man TEVIS nepietiek!Tu esi tik skaista, tik izskatīga, tik neprātīga, kaprīza un traka, Tu esi tik patiesa, mīļa un postoša reizē, Tu esi tik pašpārliecināta, tavas lūpas, augums, āda, smarža, Tu esi ahhhh, kā vētra, kā orkāns mierīgā un saulainā dienā, kas norauj jumtu... Un reizēs, kad Tu nokaitini mani, vēl vairāk TEVI gribu! Tavas mazās riebeklības, tās dažbrīd nav tik mazas, bet bez tām Tu nebūtu TU! Tev viss tiek ļauts, Tev viss tiek piedots... Reizes piecas no vietas sev jautāju, kapēc... kapēc Tevi neesmu patriecis, padzinis, izdzēsis un aizmirsis? Varētu jau Tevi patriekt, izdzēst, izslēgt, aizmirst... nē, tomēr nevarētu, jo labākas par TEVI nav, jo allaž attopos Tevi apskaujam un uz tavām lūpām izkūstam... Tāda TU esi un šādas domas brīdī, kad Tevis nav klāt. :)