Interesants teksts, kas stāv mums darbā pie sienas. Ir vērts padomāt...

Mūsdienu paradokss vēsturē ir tas, ka

mums ir augstākas mājas, bet zemāki mērķi;

plašāki lielceļi, bet šaurāks skatījums uz lietām;

mēs tērējam vairāk, bet mums pieder mazāk;

mēs pērkam vairāk, bet priecājamies mazāk.

Mums ir lielākas mājas un mazākas ģimenes;

vairāk sadzīves tehnikas, bet mazāk laika;

mums ir vairāk zinātnisko grādu, bet mazāk veselā saprāta;

vairāk zināšanu, bet mazāk spriešanas spēju;

vairāk ekspertu, tomēr vairāk problēmu;

vairāk zāļu, bet mazāk veselības.

Mēs dzeram pārāk daudz, smēķējam pārāk daudz, smejamies

pārāk maz, braucam pārāk ātri, ejam gulēt pārāk vēlu,

pieceļamies no rīta pārāk noguruši, lasām pārāk maz, skatāmies televīziju pārāk daudz un pārāk reti lūdzam Dievu.

Mēs esam daudzkāršojuši savus īpašumus,

bet samazinājuši savas vērtības.

Mēs runājam pārāk daudz, mīlam pārāk reti un neieredzam pārāk bieži.

Mēs esam iemācījušies, kā izdzīvot, bet navis dzīvot,

mēs esam pievienojuši gadus savai dzīvei, nevis dzīvi - gadiem.

Mēs esam veikuši ceļu uz Mēnesi un atpakaļ,

bet mums ir apgrūtinoši pāriet pāri ielai, lai satiktu jauno kaimiņu.

Šis ir dubultu ienākumu un vēl lielāku šķiršanos laiks,

greznāku namīpa`sumu un izpostīto ma`ju laiks.

Atcerieties - pavadiet kādu laiku ar saviem mīļajiem,

jo viņi nebūs ar jums mūžīgi.

Atcerietis - pasakiet kādu laipnu vārdu kādam, kurš lūkojas jūsu sejā uz augšu

ar apbrīnu, jo šis mazais cilvēks drīz izaugs un nebūs jūsu tuvumā.

Atcerietis dāvāt siltu apskāvienu kādam, kas ir jūsu tuvumā,

jo tas ir vienīgais dārgums, ko jūs varat dāvināt no sirds

un kas nemaksā nenieka.

Atcerietis pateikt "Es tevi mīlu" savam draugam un saviem mīļajiem, bet, galvenais, tā arī domājiet.

Atvēliet laiku mīlestībai,

Atvēliet laiku sarunām,

Atvēliet laiku pārdomām.