Dienasgrāmatas (blogi)

selenga, 21-06-2009 17:26		10 14
Starp nopietno un nenopietno, starp skumjām, asarām un smaidiem mēs gaidām Saules brīnumu, kas pacels pāri tumsas spaidiem. Kad kalnos ugunskuri degs mums ticībā par gara spēku, tie cerības spēs sasildīt un nepārvērst par ugunsgrēku. Starp svētumu un izklaidēm joprojām maldāmies un krītam, un atbildes vēl meklējam līdz pašam Jāņu saules rītam. Bet dabas kalendārā saulgrieži jau nāk, un viss kļūst citādāk no Saules rīta, kad rasas lāses top par mazām pērlēm kas gaismā varavīksnes krāsām iesvētītas. Starp maigu mīļumu un draiskulībām, no vienām dzīves šūpolēm uz citām plūst debess Mīlestība rāmā bezgalībā, no sirds pie sirds, kas dabas ritmos sitas. Un kamdēļ dvēselītei dziļus purvus brist, ja labāk pacelties tai augstu, augstu kalnā, lai uzlidot un uzliesmot, un spoži degt kā karstai dzirkstelei pret visām dzīves salnām. ( Gita)

Komentāri

inga60a: Jauks dzejolis!Bet kamēr cilveks dzīvo viņš tic brīnumam,ka tas noteikti notiks,tikai jautājums,pēc cik ilga laika?

2009-06-21 17:37

selenga: Brīnumus cilvēki rada paši.....

2009-06-21 17:39

inga60a: Ja,tas būtu tik vienkārši,tad dotajā momentā ,cik cilvēku varētu būt laimīgi?

2009-06-21 17:42

selenga: Fiffai taisnība

2009-06-21 17:50

fiffaa: inga, tas ir vienkaarshi!!! Tikai esam aizaugushi!!! Smadzenes jaaskalo un pamatiigi, ja nevaram vairs saskatiit aciimredzamo!!!

2009-06-21 17:45

selenga: tieši manas domas

2009-06-21 17:50

inga60a: Paldies par ieteikumu!

2009-06-21 17:50

Pārējos 3 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.