Kļūdīties ir cilvēcīgi...

Cilvēki mūsu dzīvē neierodas nejauši. Mēs viņus pievelkam, aicinām piedalīties mūsu dzīvē notiekošajos procesos tieši: ”Aiziesim kopā pusdienās”, ”Sazināsimies pēc kāda laika”, „Apprecēsimies”, vai netieši, radot apstākļus un veidojot situācijas, kas stimulē un uztur mums pierastas, un ērtas attiecības ar cilvēkiem.
Tāpēc, lai arī cik tas nebūtu dīvaini un, tajā pašā laikā, banāli – tiesības kļūdīties ir viens no cilvēka atbildības avotiem. Kļūdoties, cilvēkā iemājo vainas sajūta.

Es kļūdījos...divi vārdi...,bet cik daudz no tā atkarīgs. Kāds nieka sīkums,...līdz - kāda cilvēka dzīvība...