vecums

es te padzirdēju, ka tad kad cilvēks sāk apcerēt savus darbus, nedarbus viņš paliekot vecs.... iespējams.. ļoti pat iespējams...

un savādi ir arī tad kad tas, nu vecums, notiekas ar tevi pašu, tas tiešām liek justies savādi....

bet vispār, kad īsti pieņemts uzskatīt ka ir vecs?

nu jā, tādi nodrāzti un banāli texti par to ka katrs ir tik jauns vai vecs cik jūtas šajā apcerē galīgi neiederas, galu galā - vai tad banalitātes ir šeit tik ļoti nepieciešamas? un vispār - vai līdz banalitātei nodrāztu pārgudrību bārstīšana arī neliecina par vecumu? nu vismaz par pirmo soli ceļā uz vecumu gan.

patinot filmu atpakaļ atceros ka vecumu sajutu jau tad kad man palika 18... dikti raudāju... par to, ka 18 vairs nekad mūžā nebūs.... tagad jau labu laiku man ir 25... nu tā lai stilīgi būtu, nosaukt 20 liekas pārāk nekaunīgi :)))) un pateicos dievam, ka vēl līdz šim brīžam manu īsto vecumu nenosauc, vienmār par 10-15 mazāk... nu tas ir plāksteris, kas mani priecē un silda dienās, kad lidlauks slēgts. :)