atkal aizskāra manu sirsniņu...

KLUSS MAIGUMS Cik daudz vēl mīļu vārdu zvaigznēs man Tev ierakstīt!
Cik daudz vēl mīļu glāstu un kvēlu skūpstu man Tev aizsūtīt!
Es vēlos Tavu smaidu un Tavas lūpas noskūpstīt...... Es paņemšu pusi no sāpēm,kas tavā sirsniņā griež
Vēl es paņemšu rūpju nastu kas tavus plecus spiež
Vēl es smaidīšu katru rītu, kad acis atvērsi tu,
Kad ar pieskārienu, tik maigu, tu mani modinātu.
Vēl es pateikšu, cik ļoti mīlu, cik skumstu, kad tevis nav
Un, redzot tik mīļās acis, es smaidā atplaukšu jau.
Kluss maigums man piepilda sirdi, tik liels, ka pat nedaudz sāp. Es vairs neteikšu nelaipnos vārdus, kuri pār lūpām grib kāpt,
Jo tikai vakar sapratu tieši, cik daudz man nozīmē tu.
Pie tevis turēšos cieši cieši, lai kur tu ar neietu.
Tevis dēļ varu pacelties augstu, kur dzirdami baznīcu zvani.
Tevis dēļ varu nolaisties ellē, lai tikai tu mīlētu mani...... Cik daudz vēl mīļu vārdu zvaigznēs man Tev ierakstīt!
Cik daudz vēl mīļu glāstu un kvēlu skūpstu man Tev aizsūtīt!
Es vēlos Tavu smaidu un Tavas lūpas noskūpstīt.... ES JŪTU TO................. Dzīvē es sastapu drusciņas no tevis. Es pat īsti netveru tevi. Kāpēc nakts ir tik vientulīga? Visa pasaule man tagad sasista mazos gabaliņos, kas naktīs izbārstīti pa visu debess jumu................ Es skatos Tavās acīs,
un redzu maigumu.
Es klausos Tavos vārdos,
un jūtu siltumu
Es jūtu Tavu tuvumu,
un maigi silto elpu.
Es jūtu Tavu miesu,
kas maigi pieskārusies man
Kad Tevis nav man blakus,
es dzīvot nespēju.
Ikkatru mīļu brīdi,
par Tevi domāju.
Es gribu sajust Tavas lūpas,
kas maigi skūpstīt māk.
Sev tuvumā ik brīdi,
kad sirdī tukšums nāk.
Cik loti Tevi mīlu,
nav vārdiem izsakāms,
to tiešām var tik sajust,
ja sirdī ieskatās.
Ja vien es spētu...
Ja vien es spētu pārvarēt šīs bailes,
Vai tiešam arī turpmāk,
Viss varēs būt tik skaisti.
Vai tiešam ari turpmāk,
Mēs spēsim radīt kaisli?
Es ceru...
Es ceru un mīlu šo cerību...
Es mīlu visu kā Tevi,
Kā Tavus skūpstus maigos,
Un apskāvienus jaukos.
Es Tevi mīlu! ES PALŪDZU SAVAM EŅĢELIM........... Es šonakt domāšu par tevi... atļauju neprasot... tāpat kā tu manas domas aizņem, arī atļauju neprasot...
Es palūdzu savam eņģelim, lai viņš pieskata Tevi. Bet viņš ātri atgriezās... Es vaicāju, kāpēc? Viņš pasmaidīja un teica: "Eņģeļi nepieskata eņģeļus"......... Cik manas rokas alkst
Pēc Tevis mīlēšanas!
Cik manas lūpas slāpst
Pēc Tevis skupstīšanas!
Cik mana miesa gail
Pēc kopā saplūšanas
Saplūšanas, kad pazūd telpa,
Laiks un saprašana......... Paliec pie manis par nolemto zvaigzni
Apsolu es - tavas debesis būt,
Tādas - tik zilas kā jūra un ilgas,
Kurās visbrīvāk sirds plašumu jūt.
Neaiznes projām vēl neteiktos vārdus,
Kuri Tev acīs kā oglītes gail.
Atļauj tos saprast man vienmēr līdz galam,
Tici - es klusums, ja vētras Tev bail.
Pavadi mani no ausmas līdz rietam,
Nezūdi naktī, kas spītīgi skumst.
Paliec pie manis par mūžīgo zvaigzni
Bezgalīgs plašums ir jāapgūst mums. Naktī enģelis tavus sapņus sargās,
Dienā - tavus soļus skaitīs,
Un ja paliks skumji, ar spārniem sedzot,
Samīļos no manis..............

Vēlos es par Tavu pasauli kļūt...

Ja lietus līst- zini, ar to es Tev glāstus sūtu,
Ja spīd saule- ar saules stariem mani smaidi pie Tevis steidz... Ja vakars vēls un zvaigznes krīt- tie skūpsti, kas klusumā Tev solīti... Tu gaidi vēju,
Lai pie Tevis tas trauc
Un tavus matus, un seju, un lūpas skauj.
Tu gaidi vēju,
Lai tevi tas spārnos, kā putnu ceļ
Un koki šalcot, aplaudē Tev.
Tu gaidi vēju,
Bet kāds gaida Tevi -
Tevi,
Lai vēja vārdā sauktu... Tuvu Tev būt, tuvu, tuvu...
Cik vien tuvu var būt.
Vēlos es par Tavu pasauli kļūt,
Kopā smieties, raudāt, zaudēt un gūt!
Tuvu Tev būt, tuvu, tuvu
Cik vien tuvu var būt.
Tā, lai attālums, kas ir starp mums... rūk.
Tā, lai sirds mana zin to un jūt.
Tā, lai sirds Tava zin to un jūt....

Es lasu Tavās acīs............