Dienasgrāmatas (blogi)

iekaaresobjekts: ...dzīves patiesība.... esmu piedzīvojusi šādu "džentlmeņu" izpalīdzību...:)....taču bez tādiem pasaule nebūtu tik krāsaina:)

priesteriene: :))) Ne tas vien ir darīts:)). Ir bijušas situācijas, kad sākumā pieklājīgi raugies kā vīrietis cīnās ar pārbaudījumu, tad pacietība zūd skatoties uz tām rokām , kas no dibena aug. Un kad ir apnicis, tad galanti pastum tādu jefiņu malā un izdari, ar cerību, ka nākamreiz varbūt viņš ko būs iemācījies.

priesteriene: :))) Ir vēl viens veids, kā tādus amatierus aizstāt, šis veids man patīk daudz labāk. Pacelt rociņu un apturēt garām braucošu mašīnu. Mani parasti intuīcija nepieviļ un rokas arī paliek tīras.
Mana pirmā vilšanās BIJA ĀTRI PĒC KĀZĀM, KAD PALŪDZU NOMAINĪT SPULDZĪTI, UZ KO SAŅĒMU ATBILDI : MAN NAV ELEKTRIĶA SERTIFIKĀTA:)). NU KO, VISUS TURPMĀKOS GADUS, TO DARĪJA TIKAI SERTIFICĒTI ELEKTRIĶI, LĪDZ VĪRAM APNIKA MAKSĀT , SĀKA SKŖŪVĒT PATS. BET TAM BIJA NEPIECIEŠAMS LAIKS UN PACIETĪBA:))

iekaaresobjekts: ....labi, ka tie sertificētie mainīja tikai spuldzītes...:)