Sēž divas gurdas večiņas

Un tukšus salmus kulsta

Sejas tādas,kā ceļtekas

No ilgi nestā krusta

Nav pasaudzējis viņas Dievs

Un mūsu tautas valdība

Vēl paklejot tām atmiņās

Līdz nāks tā debess valstība

Tur nevajadzēs pensijas

Un nekļūs slapja gulta

Dēls nedraudēs ar pansiju

Un nepurpinās meitas

Ja vien vēl līdzi varētu

Šo sunīti,šo kaķi

Tos kompānijā paņemtu

Jo šamie gana veci

Tik nava dzirdēts it ne kur

Par dzīvniecisku eņģeli