|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| selenga, 08-06-2009 18:41 |
|
17 |
"Kad tu dosies pasaulē,"Merlins teica mazajam Arturam,"tad iemantosi daudzu cilvēku iekāres priekšmetu.Tas pavērsīs pret tevi tūkstošus un ievilks tevi ilggadīgā cīņā par kroni."
"Tad esnegribu ņemt šo kroni,"Arturs satraukti atbildēja.
"Nē,tas nav īstais ceļš,",Merlins iebilda,"vēlmes mirstīgos iegrūž visdažādākajās nepatikšanās,bet Dievs lēmis,lai šīs vēlmes viņiem būtu."
"Bet vēlēšanās cilvēkus padara aklus un egoistiskus.Tās modina cietsirdību,tu pats to tikko pareģoji.Šīs vēlmes rada rupjību un noskaņo cilvēkus vienu pret otru.
"Un tas arī ir viss labums,ko nes vēlmes,"Merlins sacīja.Te ir noslēpums,kuru kā vienmēr spēj atrisināt tikai burvis.Vai šī vēlēšanās ir laba,slikta,vai vispār nekāda?Lūk,atrisinājuma šifrs!Lai noteiktu patieso vēlēšanos būtību,jāsāk ar to,ka izbeigsi tās tiesāt.Izturies ar cieņu pret ikvienu vēlēšanos,kura tev radusies.Lolo šis vēlmes savā sirdī.Nesāc cīnīties ar to,ko vēlies.Tici,ka šo vēlmi tev dāvā Augstākais gars,un tās īstenošanu atstāj viņa ziņā.Tad ieraudzīsi,ka ļaunums,kuru nes vēlēšanās,ir nevis pašā vēlmē ietverts,bet gan tajā cīņā,kuru ļaudis uzsāk,lai to realizētu."
Burvis necīnās par to,lai ietu pats pa savu ceļu,lai kaut ko sagrābtu,uzvarētu vai kaut ko jaunu iegūtu,jo viņš ikvienu vēlmi redz ka gara uzzīmētās kopīgās ainas daļu.
"Vēlēšanās,tā,kas viņa īstenībā ir,pauž tavu ārkārtējo nepieciešamību pēc saplūšanas ar pilnību.Jau kopš dzimšanas brīža nebija nekādu cerību uz to,ka jebkurš sasniegums,iemantojums vai sabiedriskais stāvoklis varētu tev sagādāt apmierinājumu.Nekas,ko vari atrast ārpasaulē,tev nespēj to dot."
Bet kāpēc tad Dievs radījis tik daudz iekārojamu objektu?"Artūrs jautāja.
"Un kāpēc gan ne?Ja kaut ko var sagaidīt no šīs pasaules,tad kas gan slikts,ja cenšas sagaidīt,cik vien iespējams vairāk?"Merlins atbildēja."Raugies uz vēlmēm kā uz tieksmi iegūt to,ko Dievs tev vēlas dot.Šī pasaule ir dāvana,neviens nav piespiedis Radītāju to izveidot.Dieva dāvināšanas iespējas ierobežo vienīgi tavas spējas saņemt šīs dāvanas."
"Varbūt tas tā ir,bet kāpēc Dievs nenorāda vistaisnāko ceļu pie sevis?"Artūīrs jautāja.
"Viņs rāda gan.Vēlēšanās arī ir šis taisnākais ceļš,jo nav ātrāka ceļa pie Dieva ka vien tavas vēlēšanās un vajadzības.Kāpēc gan Dievam tev jebkas jādod agrāk,pirms to esi paspējis vēlēties?Kad sāc nosodīt pats savas vēlmes,vismaz pavaicā sev,kāpēc tā rīkojies.Nosodīt vēlmi nozīmē nosodīt tās avotu-sevi pašu:ja tu baidies no savām vēlmēm,tad baidies pats no sevis.Problēma neslepjas vēlmē,bet gan tajā,kas notiek,kad rodas šķērslis,kas traucē šo vēlmi īstenot vai arī kad jūt vilšanos.Tad sākas cīņa un nosodījums."
Ļoti svarīgi ir panākt saskaņu ar savas vēlmes dabu un apzināties,ka saskaņā ar ar Dieva nodomu visām mūsu vēlmēm jāīstenojas.
Dievs neliek šķēršļus neviena cilvēka vēlmju īstenošanas ceļā.Vienīgi cilvēks pats dvēseles dziļumos uzskata,ka neko nav pelnījis.Tāds priekšstats par sevi rada šķēršļus normālam dzīves ritumam,bet,līdzko no šī priekšstata atbrīvojas,tā vēlmju ceļš kļūst priekpilns-kā visīsākais ceļš pie Dieva.
no Dipaka Čopras grāmatas"Nemirstības ceļš".No laicīgā,zemākā ego uz augstāko,nemirstīgo ES. |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
