Pārdomas pēc nenormēta darba laika .....

Es nevaru iedomāties, kur mēs ejam? Cilvēki strādā kā zvēri, darba dienas no 5 uz 4 daudziem pārliktas, tanī pat laikā reāli cilvēki strādā līdz pat plkst. 22. 00 vakarā! Nav ne darba likuma normu, ne darba inspekcijas, kas ieliktu mūsu "augšas" rāmjos! Uzveļ problēmu uz iestādi - un ..visss! "Augšas" veikušas optimizāciju, reorganizāciju, reformu ..uttt!! Tanī pat laikā pašiem tie tūkstoši algās kā bija, tā ir!! Es saprotu, ja ir finansiāls krahs, tad VISAS puses solidāri uzņemas finansu slogu.
Domāju, ka, gan mana, gan Tava priekšniecība arī vienk no šitā visa bardaka ir pagurusi, jo neredz izeju! Mēs, personāls, līdz ar to paliekam ne tikai materiālie upuri, bet arī pozitīvu emociju, gandarījuma sajūtas par darba novērtējumu, upuri!
Es Tevi labi saprotu, jo manā darbiņā ir tāpat! Un cilvēki kļuvuši "kampīgi"! Tas ir traki! ::(
Lielākā cilvēku daļa "satver tā stingrāk dakšas kātu rokās" un ir gatavi eksistences cīņai! Arī masu mēdiji šo stresu un paniku pastāvīgi vairo!

Principā, ja mazuliet iedziļinās procesos, tad mēs esam lielas un gudras cilvēces iznīcināšanas stratēģijas virpulī ierautas sīkas skrūvītes. Mūsu ir par daudz, lai apkalpotu pasaules dižākos oligarhus. Zemeslode kopumā ir pārapdzīvota. Tā jāattīra, tad nu lūk .. attīrīšanas process sācies ... Kuri izdzīvos? Par tiem pēc tam vēsture stāstīs kā par reformu flagmaņiem.