|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| selenga, 03-06-2009 13:37 |
|
7 24 |
Kādu dienu kokonā parādījās maza spraudziņa. Kāds vīrs sēdēja un vairākas stundas skatījās uz taurenīti, kā viņš cīnās, lai dabūtu savu ķermeni cauri mazajam atvērumam. Pēkšņi izskatījās, ka taurenītis vairs nespēj izlauzties. Šķita, ka tas ir ticis tik tālu, cik spēja un ka tālāk vairs nevar tikt. Vīrs nolēma palīdzēt taurenim. Viņš paņēma šķēres un atvēra kokonu. Taurenis viegli tika ārā. Taču tam bija nīkulīgs ķermenis un krunkaini spārni. Vīrs turpināja skatīties, jo viņš sagaidīja, ka jebkurā mirklī spārni atvērsies un palielināsies, lai arī taurenīša ķermenis kļūtu stingrs. Nekas no tā nenotika! Patiesībā taurenītis turpināja visu dzīvi rāpot ar sanīkušu ķermeni un čokurainiem spārniem. Taurenis tā arī nesāka lidot. Tas, ko vīrs savā laipnībā un labās gribas vadīts nesaprata, bija, ka ierobežojošais kokons un cīņa, lai izkļūtu cauri šaurajai spraudziņai, ir veids, kādā Dievs ievada šķidrumu taureņa spārnos, lai tas būtu gatavs lidojumam, tiklīdz kā ieguvis brīvību no kokona. /aut.nez./ |
inuce: ...nesteigties ...un neiejaukties...;))) #1 2009-06-03 13:39
selenga: Jo viss notiek savā laikā #4 2009-06-03 13:45
Just_: Entomoloģijas grāmatu lasi? #2 2009-06-03 13:39
Just_: Sveika, Inuce! #3 2009-06-03 13:41
Nifer_titi: ...nu jā, nu kā vienmēr, gribēja kā labāk - sanāca, kā vienmēr...nepatīk tādas beigās, viss, kā dzīvē, a gribējas, lai kā pasakā - ar skaistam beigām:( #5 2009-06-03 14:00
selenga: Beigas ir tikai loģiskas....:)) #6 2009-06-03 15:21
Just_: Labi, ka lielākā daļa ginekologu - akušieru nedomā tā, kā tas večuks. #7 2009-06-03 16:31
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|