tāpat vien

bērzs saboza lapas pušķīšos

un rādīja virzienu vējam

pieneņu kāti klanījās

piekrītot tā ceļam

debess aiz skaudības mainīja krāsu

tāpat vien,bez baudas

jo nerāda neviens tām cieņu

kolīdz vējš bija aizskrējis

tā laida vaļā raudas

nu paraudi,paraudi mazuliet

gan vieglāk ap dūšu paliks

rīt saulīte agri ataustot

to krāsu gaišāku mainīs