|
Vīrietis un sieviete
Dabā smalkākā ir sievišķā sākotne. Vairāk attīstītais radošais spēks ir vīrišķais spēks. Sieviete spēj skaidrāk paredzēt, un viņas gara acīm ir plašāks redzesloks ; vīrietī dominē radošais spēks un spēja īstenot sievietes intuīciju, kas vairāk kalpo kā ceļazvaigzne. Sieviešu vidū ir nesalīdzināmi vairāk gaišreģu . Sievietes pirmās aptver jaunās garīgās patiesības, viņas ir reliģiozākas , jo instinktīvi jūt , ka ar laiku baznīca apvienos zinātni ar reliģiju, kas tagad apkaro viena otru. Sieviete aptver patiesību bez loģiskiem secinājumiem par cēloņiem un sekām.
Visos garīgās attīstības posmos sieviete labāk nojauš notikumu gaitu nekā vīrietis bet vīrietis ir labākais sievietes dvēseles sapņu īstenotājs. Katram vīrietim ir viena sieviete, kas spēj apjaust, kad un kādā veidā vīrieša spējas var vislabāk izpausties.
Sievietes dvēsele un gars ir vīrieša dvēseles un gara nepieciešama sastāvdaļa . Citos augstākos esības līmeņos, kur vīrieša un sievietes attiecības tiek labāk izprastas , starp viņu dvēselēm noris spēka ( enerģijas ) apmaiņa, kuru mūsu pieticīgajai iztēlei ir grūti novērtēt. Šajās esības sfērās katra doma, ideāls vai sapnis kļūst par īstenību. Tur vīrieša un sievietes apvienotie garīgie spēki var iedzīvināt visas viņu vēlmes.
Šā spēka stūrakmens ir ikviena tā vīrieša laulība ar to sievieti , kura vienīgā paredzēta mūžīgai savienībai ar viņu. Katram vīrietim ir radīta viena sieviete, vienīgā kas viņam pieder gan šajā dzīvē, gan iespējamās citās dzīvēs. Viņu mūžīgā dzīve būs nepārtrauktas burvības pilna, kad abi sasniegs relatīvu pilnību un sapratni, kādas attiecības viņus vieno. Daudzi no laika gala ir paredzēti viens otram, taču šobrīd ir nelaimīgi laulībā. Citos iemiesojumos , kad viņiem būs cits ķermenis un cits vārds, viņu dvēseles, kas būs kļuvušas smalkākas un vairāk attīstītas , pazīs viena otru. Vīrieša īstenā sieva var pat nedzīvot kopā ar vīrieti uz Zemes ; taču vienīgi viņa var palīdzēt šim vīrietim atraisīt tam piemītošo garīgo spēku. No šī avota pasmeltās domas atbilst viņa prāta īpatnībām ; ar gaišredzīgu precizitāti sievai rodas tās laimīgās domas , kas itin visur ļauj gūt panākumus.
Īstenais vīrs vienīgais Visumā spēj īstenot mīļotās sievas sapni. Šī spēku saplūsme rada Vienotību to jauno būtni, kura ir viņi abi, nevis viņu radītie bērni. Sieviete , pateicoties savai smalkajai dvēseles struktūrai, labāk uztver augstākā līmeņa domas , jeb, precīzāk, intuīciju. Viņa jūtīgāk fiksē domu okeāna svārstības .
Daudz spēcīgākais vīrieša intelekts ir labāk pielāgots dzīves grūtībām un tāpēc labāk īsteno sievietes intuīciju. Taču viņam pietrūkst augstākā intelekta , kas uztver pašas smalkākās un spēcīgākās domas. Sievietes vienmēr ir bijušas izcilo vīriešu iedvesmotājas. Aiz katra panākuma , aiz katra aizsākuma , uz ikvienas attīstības pakāpes vienmēr, redzama vai neredzama , stāv sieviete - iedvesmotāja.
Sieviete nenojauš, cik liela ir tās tagadējā vara. Viņas iedvesmojums izpaužas it visur ; vīrietis to izmanto atbilstoši savam jutīgumam. Viņš , pats to neapzinoties, saņem velti no sievietes, kura to sniedz, arī neapzinoties. Tas, ko sauc par viņas tukšām fantāzijām, viņas radītās gaisa pilis ir auglīga augsne, no kuras izaug īstenība. Nav šaubu, ka ir iespējams vērtīgu domu nodot citam, nepārmijot ar viņu ne vārda.
Sieviete nav vājāks garīgo vērtību trauks, viņa ir tikai smalkāks. Citiem vārdiem sakot, viņa ir kompass , kas vada kuģa gaitu. Sieviete ir smalkāks instruments , tāpēc viņai ir nepieciešama īpaša apiešanās. Tā kā viņa uztver augstākos intuitīvos strāvojumus, viņa , lai nekaitētu savam jutīgumam, nedrīkst veikt vīriešu primitīvo darbu. Sievietes spēka ļaunprātīga izmantošana vispirms ietekmēs vīrieša veselību un spējas, atņems viņam uzticamo kompasu. Barbariska ir doma , ka sievietes aicinājums ir rūpēties par saimniecību. Mājas darbi pusdienu gatavošana, istabu uzkopšana, bērnu pieskatīšana un dažādi citi pienākumi , kas aizpilda visu rītu ir daudz nogurdinošāki par vīrieša darbiem tīrumā , kancelejās , darbnīcās vai zinātnieka kabinetā un prasa daudz vairāk garīgā spēka. Šāda sievietes ekspluatācija iznīcina viņas spēju uztvert jaunas domas, jo spēks, kas tam būtu vajadzīgs , tiek pārvērsts muskuļu spēkā. Arī vīrietis, ja darbs ir pārāk nogurdinošs, zaudē spēju uztvert sievietes intuīciju.
Vīrietis, kas kādu iemeslu dēļ neatzīst sievas patieso attieksmi pret viņu, nemitīgi apsmej sievas domas, iespaidus un nojautas, ar laiku notrulina viņas intelektu un intuīciju, iznīcina viņas iedvesmu un sarauj saikni ar radošo domu plūsmu. Viņš grauj savu un viņas veselību , nodara ļaunumu viņas un savam intelektam un iegrūž sevi un viņu primitīvākos un zemākos dzīves slāņos.
Vīrietis un sieviete abi ir divas daļas un divi spēki, ko bezgalīga gudrība ir apvienojusi vienā veselā. Mītiskais stāsts par Minervu , kas pilnā kaujas bruņojumā iznāca no Zeva galvas, simbolizē sievietes gudrības augsto izcelsmi. Sieviete no augstākajām pasaulēm atnes sev līdzi zinību dārgumus ; vīrieša uzdevums ir atbilstoši savai prasmei un spējai tiem piešķirt māksliniecisku formu. Sieviete atnes domas, viņa ir debesu sūtne ; viss, kas tiek radīts, ir viņas neredzamais darbs. Viņa deva un vīrietis ņēma vienlīdz neapzināti, līdz abi saprata, ka viņu īstenā un lielākā daļa atrodas dzīves neredzamajā pusē , un uzzināja , ka viņi ir apveltīti ar garīgiem taustekļiem, kas sniedzas ļoti tālu. Domas ir jutekliski pavedieni, kas saskaras, savijas un apmainās ar neredzamiem elementiem. Kamēr vīrietis neatzīs sievietes izcilo vērtīgumu, viņš pats neiegūs apskaidrības spēku. Laulātie sāk saprast savas savienības patieso vērtību tikai tad, kad viņus vieno vēlēšanās stiprināt vienam otra garīgo veselību, kad visa viņu dzīve ir vērsta uz šā mērķa sasniegšanu.
Viņi sapratīs, ka jebkuras zemas, primitīvas un pliekanas domas ir kaitīgas otram un var kļūt postošas abiem. Abi centīsies pieņemties spēkā cilvēku labā . Patiesa laulība izdodas tikai tad , kad vīrs apzinās , ka sieviete viņam dod jaunas domas un skaidras zināšanas, bet sieva apzinās, ka vīram piemīt spēks, kas nepieciešams, lai īstenotu to, ko viņa īstenot nespēj. No lūgšanām un gudrības viņi uzzina , kurp iet. Tādējādi viņi savu garu ietērps jaunā ķermenī. Iegūs brīnumainu spēku, dziedinās un virzīs viens otru, no tagadnes pāries pilnīgākā un varenākā nākotnē.
/Prentiss Milfords. Xx gs. sākums./ |
