Dienasgrāmatas (blogi)

atigila, 23-05-2009 17:23

6 20

Ir sevi jāpazaudē ,lai varētu atrast .

..... es nebaidos pazaudēt ,es baidos pēcāk neatrast.

.... īsiem vārdiem kādreiz lielas sekas.

...sen šeit laikam neesmu...

citi ieraksti atigila d-grāmatā

Komentāri

sauliite123: Vislabāk nebaidīties...un neko nepazaudēt, lai pēčāk nav jāmeklē...:)

2009-05-23 17:25

atigila: ... arī cerību ne,bet taču jābūt saulestariņa cerībai ,bet tikkai varbūt citur )))

2009-05-23 17:29

sarma7: Tu tak esi drosmīga sieviete...:)

2009-05-23 17:30

atigila: Cenšos :))) ... un kā saka ,kas soļos pa dzīvi kā uzvarētājs,tas uzvarēs ,kas vilksies kā cietējs ,tas cietīs !

2009-05-23 17:40

leone: Viss zied un zeļ,un smaržo uzvaroši,
Dzied odi līdz ar lakstīgalām.
Sirds krūtīs trīc un prasās pāri malām-
Es nevaru par sevi vairs būt droša.

Sirds krūtīs palēkdamās dauzās.
Pēc rieta pakaļ aizlidoja dzēse.
Tas drebulis...bet man nemaz nav vēsi...
Ak,kā var šitā iebraukt auzās!

Kad baltu sarmu zaros auklēs oši,
Kad gandrīz viss būs sastindzis un salts,
Es nezinu,vai tā būs taisnība vai malds.
Un- diezin vai par sevi būšu droša.

Tā es sev rakstīju pirms dažām dienām.Varbūt tev arī noder! :))

2009-05-23 17:36

atigila: Paldies! Bet priecājies par dienu,
Kad asns no zemes kāp
Pilns drosmes sevi turpināt !
Tas vīstot nepateiks ,ka viņam sāp
Vien ziedu smarža skurbinās.

2009-05-23 17:51

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.