Ak, būtne jaukā, Ne velti sirdij manai šķita, Jau kopš ...

Closing_Time dienasgrāmata

Piektdiena 22-05-2009 09:14		6 37
Ak, būtne jaukā, Ne velti sirdij manai šķita, Jau kopš mirkļa tā, Kad Tevi pamanīju, Ka kāda stīga Tevī mīt, Kas manai sirdij skanēt liktu Skaņu dzidrāku , Kā avots skan. Man atliek vien, Kā cerēt tik uz rītu, Vai kādu citu rītu, Kā būs tas zvaigznēs lemts, Ka tomēr ļauts man satikt Tevi būs, Un skropstas Tavas noskūpstīt, Tās skropstas, kas ik rītu Liek laimes trīsās Sirdi savu sajust pakrūtē, Kad redzu tās, Kad virtuālā vidē šajā ielūkojos es. To sirdi, kura mieru radīs tikai tad, Kad stīga tā, Kas Tevī mīt, Ļaus skūpstiem maniem, Vakarkrēslā sevi izzvanīt.

Komentāri

lienux16: @->->---

2009-05-22 09:17

kokote: ...realitāte tik vilinoša, tik karsta, bet tā bieži saplēš sapņu austos plīvurus...:*

2009-05-22 09:23

straume22: (lasot šņukst)

2009-05-22 09:53

ija9: Nu moins,Tev sanāk kā viduslaiku dziedonim!!!:))

2009-05-22 09:59

magone_2004: Ak...., kā Tavas sirds skanēšana rausta te tās stīgas visām, kas lasa :))

2009-05-22 10:04

pasaulesnagla: Kāds vakarkrēslā atkal raustīs zvanus...
Nu nesakiet, ka ir bez vainas
Tā dvēseļu un koku ziedēšana!

2009-05-22 10:29

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.