|
Meisijai...
Kādā saulainā vasaras pēcpusdienā mežā bija iestājies klusums. Pat putni savas galviņas bija pabāzuši zem spārniņiem. Mežs klusēja. Pēkšņi kāds mazs putniņš izbāza savu galviņu no spārnu apakšas un vaicāja: Klau, kas ir dzīve? Šādu jautājumu gan neviens nebija gaidījis.
Tikko kā bija pamodusies Roze. Viņa uzmanīgi atlocīja ziedlapiņu pēc ziedlapiņas un teica: Dzīve ir attīstība. Nebēdnis Tauriņš gan nebija tik nopietns. Viņš priecīgs lidoja no zieda uz ziedu un našķojās ar nektāru: Dzīve taču ir viens vienīgs prieks un svētlaime, viņš sauca.
Turpat lejā uz zemes rosījās Skudra. Viņa stiepa 10 reiz garāku salmu nekā pati un, slaucīdama sviedrus, sacīja: Dzīve ir nekas cits, kā nemitīgas pūles un darbs.
Rūpju pārņemta no medus pilna zieda atgriezās Bite. Viņa sprieda: Kas gan ir dzīve bez darba un atpūtas!? Izdzirdot tik gudras runas, purniņu no zemes izbāza kurmis: Dzīve ir cīņa tumsā.
Tad diskusijā iejaucās Žagata, kura pati neko daudz nezin un arī neprot: Cik gan gudri jūs mākat runāt! Varētu padomāt, ka jūs nu gan esat ļoti gudri ļaudis! Būtu izcēlies pamatīgs strīds, ja nebūtu iejaucies sīks Lietutiņš, kurš žēlojās: Dzīvē ir vienīgi asaras un asaras
Tad viņš devās tālāk uz jūru. Jūra šalca, un lieli Viļņi ar visu spēku triecās pret Klinti, cenšoties uzrāpties pa tās stāvo sienu, taču ikreiz nespēkā atslīga atpakaļ. Viņi žēlojās: Dzīve ir nemitīga un diemžēl veltīga tiekšanās pēc brīves. Augstu gaisā majestātiskus lokus meta Ērglis un sauca: Dzīve ir tiekšanās pretī debesīm. Netālu, vētras saliekts, stāvēja Vītols. Viņš teica: Dzīve ir piekāpšanās augstākas varas priekšā.
Pienāca nakts.
Caur tumšo meža biezokni slīdēja Pūce un ūjināja: Dzīvot nozīmē izmantot izdevību, kamēr citi guļ.
Beidzot mežs noklusa.
Pēc neilga laika uz ceļa parādījās kāds vīrs, kurš atgriezās mājās no svinībām. Viņš bija iegrimis pārdomās: Dzīve ir nemitīga laimes meklēšana un vilšanās. Tad pēkšņi debesīs visā savā krāšņumā iemirdzējās Rītablāzma un sacīja: Tāpat kā es, Rītablāzma, ievadu austošo dienu, arī dzīve ir tikai maza daļiņa mūžības./aut.nez./ |
