|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| selenga, 17-05-2009 18:14 |
|
2 21 |
Kāda veikala saimnieks aizsūtīja savu dēlu mācīties laimes noslēpumus pie visgudrākā vīra pasaulē. Puisis klīda pa tuksnesi četrdesmit dienas, līdz nonāca pie brīnišķīgas pils, kas slējās augstu kalna galā. Šajā pilī dzīvoja gudrais vīrs.
Mūsu varonis bija domājies ieraudzīt klusu svēto, bet, ieiedams pils galvenajā zālē, nokļuva tādā kā bišu stropā: no dažādām zemēm sabraukuši tirgotāji šaudījās šurp un turp, nostūros ļaudis nodevās sarunām, bet neliels orķestrītis spēlēja liegu mūziku. Zāles vidū majestātiskā pārpilnībā slīga galds. Gudrais vīrs sarunājās ar viesiem, un zēnam bija jāgaida divas stundas, līdz pienāca viņa kārta baudīt saimnieka uzmanību.
Gudrais uzmanīgi ieklausījās puiša paskaidrojumos par to, kāpēc viņš ieradās, un pavēstīja, ka šobrīd neesot laika izskaidrot laimes noslēpumu. Viņš aicināja to apskatīt pili un atgriezties pēc divām stundām.
"Es gribu lūgt tevi izpildīt kādu uzdevumu," gudrais piebilda un sniedza puisim tējkaroti, kurā bija divi pilieni eļļas. "Kad tu klaiņosi pa pili, nēsā šo karoti līdzi un uzmani, lai no tās neizlīst eļļa."
Zēns, nenolaizdams acis no tējkarotes, kāpa augšā un lejā pa pils neskaitāmajām kāpnēm. Pēc divām stundām viņš atgriezās istabā, kur viņu gaidīja gudrais vīrs.
"Tā," gudrais iesāka, "vai tu redzēji persiešu gobelēnus, kas karājas manā ēdamzālē? Vai redzēji dārzu, kura radīšana labākajiem dārzniekiem prasīja desmit gadus? Vai ievēroji lieliskos pergamentus manā bibliotēkā?"
Zēns bija gluži apmulsis un atzinās, ka neko nav pamanījis. Visu uzmanību viņš bija pievērsis gudrā vīra uzdevumam raudzījis, lai no karotes neizlītu eļļa.
"Tad dodies atpakaļ un iepazīsti manus pasaules brīnumus," gudrais sacīja. "Tu nevari uzticēties cilvēkam, ja neesi iepazinis viņa namu."
Atviegloti uzelpojis, puisis paņēma tējkaroti un vēlreiz devās izpētīt pili, šoreiz pamatīgi aplūkodams visus mākslas darbus uz griestiem un sienām. Viņš apjūsmoja dārzus un kalnus ap tiem, iznesīgās puķes un brīnišķo gaumi, ar kādu viss bija iekārtots.
"Bet kur ir eļļas pilieni, ko es tev uzticēju?" gudrais jautāja, kad zēns bija atgriezies.
Palūkojies uz tējkaroti, zēns ieraudzīja, ka tā ir tukša.
"Redzi, tā ir tikai viena daļiņa no mana padoma," gudrākais no gudrajiem sacīja. "Laimes noslēpums ir redzēt visus pasaules brīnumus un nekad neaizmirst par eļļas pilieniem tējkarotē."
/e-mistika/ |
Oika: Vai maz ir iespējams, redzēt visu pasauli, neizlejot eļļas pilienus!? #1 2009-05-17 19:47
selenga: Runa iet ne par pasauli,bet par brīnumiem,neaizmirstot par to kas ir pašam #2 2009-05-18 14:16
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
