|
Trīs koki
Kalna virsotnē, mežā bija trīs koki. Tie runāja par savām ilgām un sapņiem, kad pirmais teica, "Kādu dienu es ceru būt dārgumu lāde. Es būtu piepildīta ar zeltu, sudrabu un visskaistākajiem dārgakmeņiem. Es būtu izdekorēta un visi redzētu patiesu skaistumu."
Tad otrais koks teica, "Kādu dienu es būšu cēls kuģis. Es uzņemšu karaļus un karalienes uz klāja un pabūšu visās pasaules malās. Ikviens jutīsies drošībā, mana korpusa dēļ."
Visbeidzot trešais koks teica, "Es vēlos izaugt par augstāko un spēcīgāko koku mežā. Cilvēki redzēs mani kalna galotnē, manus zarus un domās par debesīm un Dievu, par to cik tuvu es tam visam esmu. Es būšu visu laiku lieliskākais koks un cilvēki mani atcerēsies uz mūžīgiem laikiem."
Pēc vairāku gadu lūgšanas, lai to sapņi piepildītos, pāris mežcirtēji nāca pēc kokiem. Kad viens no vīriem pienāca pie pirmā koka, viņš teica, "Šis koks izskatas ļoti izturīgs; es domāju es to varētu pārdot galdniekam," un sāka to cirst. Koks bija laimīgs, jo zināja, ka galdnieks varētu viņu izveidot par dārgumu lādi.
Pie otrā koka mežcirtējs teica, "Šis izskatās izturīgs koks, es to varētu pārdot kuģu būvētavai." Arī otrais koks bija laimīgs, jo zināja, ka ir ceļā, lai kļūtu par cēlu kuģi.
Kad mežcirtējs pienāca pie trešā koka, tas bija ļoti nobijies, jo zināja, ja tas tiks nocirsts, tad sapnis vairs nebūs piepildāms. Viens no vīriem teica, "Man no manis cirstā koka nevajag neko īpašu, man derēs šis," un viņš to nocirta.
Kad pirmais koks nokļuva pie galdnieka, tas tika pagatavots par lādi dzīvnieku barošanai. Tas tika novietots kūtiņā un piepildīts ar sienu. Tas it nemaz nebija tas par ko koks tik ilgi bija lūdzis.
Otrs koks tika pagatavots mazā zvejas laivņā un sapnis ar cēlo kuģi un karaļnama ļaužiu pārvadāšanu bija beidzies.
Trešais koks tika vienkārši sacirsts lielos gabalos un atstāts viens pats tumsā.
Pagāja gadi un koki aizmirsa par saviem sapņiem. Tad kādu dienu vīrietis un sieviete nonāca kūtiņā. Viņai piedzima bērniņš un viņs to ielika silīte, kas bija pagatavota no pirmā koka. Vīrietis vēlējās kaut viņiem būtu šūpulītis bērnam, bet bija jāiztiek ar šo silīti. Šis koks sajuta notikuma svarīgumu un zināja, ka ir turējis sevī pasaules lielāko dārgumu.
Pāris gadu vēlāk kāda grupa ar vīriešiem nokļuva zvejas laivā, kas tika pagatavota no otrā koka. Viens no viņiem bija nogurus un aizmiga. Kamēr viņi bija ūdenī, liela vētra tuvojās un koks domāja, ka tas nav pietiekami spēcīgs, lai vīri būtu drošībā. Vīri pamodināja gulošo un viņš piecēlās, pateica Miers un vētra norima. Šajā brīdī koks saprata, ka ir vedis Karaļu karali uz sava klāja.
Beigu beigās kāds paņēma arī trešo koku. Tas tika nests cauri pilsētai kamēr cilvēki ņirgājās par vīru, kurš viņu nesa uz saviem pleciem. Kad viņi nonāc galapunktā, vīrs tika pienaglots kokam un pacelts gaisā, lai tur nomirtu. Kad pienāca svetdiena koks saprata, ka ir bijis pietiekami spēcīgs, lai stāvētu kalna galā un būtu Dievam tik tuvu cik vin tas ir iespējams, jo Jēzus bija krustā sists pie tā.
Bieži vien liekas, ka lietas nevedas tā kā esam izplānojuši, tomēr Dievam vienmēr ir plāns priekš mums katra. Ja tikai mēs Viņam uzticamies. Katrs no kokiem saņēma to ko bija vēlējušies, tikai ne tādā veidā, kā paši bija to iedomājušies. Mēs ne vienmēr zinām kādi ir Dieva plāni mūsu dzīvēs. Mēs tikai zinām, ka Viņa ceļi nav mūsu ceļi,vai cilvēks domā,Dievs dara......
/annele/ |
