|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Neurosis, 11-05-2009 12:50 |
|
3 44 |
Mātes dienā sēdējām pie upītes, mērcējām kājas un, veldzējoties ar gāzētajiem dzērieniem, pieminējām mātes-cietējas, mātes-mīlētājas un dažādas citas mātes, bez kuru palīdzības šajā pasaulē nebūtu nākuši daudz izlepušu, centīgu, saprātīgu, talantīgu un dažādām citām īpašībām apveltītu bērnu, kuri noteikti pēc daudziem gadiem arī tāpat sēdēs pie upītes, mērcēs kājas un svilpojot piesauks velnu. Vakar, tātad, "mēs pavisam bijām četri", bet dzērienu - vairāk. Svilpojām uz maiņām, jo, ja to darītu reizē, iespējams, viena velna vietā atnāktu četri, un tad, nujā - thank you for the music, es saku.
Bet kas gan ir 30 km brauciens, ja pēc tam var visu zaudēto (lasīt - spēkus) atgūt laiskojoties un čaukstinot avīzes putnu dziesmu pavadījumā. Tas, kā teiktu mans vectēvs, ir viens pīpis! Nu, tie kilometri, es domāju. Putnu dziesmas - tie jau ir vairāki pīpji (lai arī ko šis vārds nozīmē). Pēc saules rieta zvanījām mātēm un teicām lielu paldies par to, ka mācīja "ne sunīša kājām spert". Vispār mums nekad nav bijis suņa. |
puuce_: Jā, tās ir labas mātes, kuras iemāca "ne sunīša kājām spert". #1 2009-05-11 12:59
Auguste: Ieraksts jauks :) A uz pēdējo teikumu tā vien gribās pateikt - a tu iegādājies! :)) #2 2009-05-11 14:03
medy: varējāt jau nezvanīt, bet tā vietā aizbraukt un apciemot...tas tik daudz nozīmē... #3 2009-05-12 19:19
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
