Dienasgrāmatas (blogi)

Reiz divi eņģeļi devās garā un grūtā ceļā. Pienāca vakars, un viņi piestāja kādā bagāta zemnieka mājā, lūdzot naktsmājas. Zemnieks bija skops, nedeva vakariņas un aizsūtīja gulēt uz pagrabu. Otrā rītā eņģeļi piecēlās pārsaluši un stīviem kauliem. Vecākais ieraudzīja griestos caurumu. Eņģeļiem vienmēr viss pa rokai, tāpēc izvilka no azotes instrumentus un aizmūrēja caurumu. Tad viņi devās tālāk, līdz vakarā nonāca pie lauku būdas. Tur dzīvoja ļoti nabadzīgi zemnieki, kuri deva eņģeļiem cienastu un pat izguldīja savās gultās. No rīta sabēdājies saimnieks viņiem stāsta, ka govs pa nakti nomirusi…
Mazākais eņģelis prasa lielākajam: kā tu varēji to pieļaut? Tur, kur neviens mūs negaidīja, tu izdarīji labu darbu - aizmūrēji caurumu, bet te tu pieļauj govs nāvi. Tad vecākais teica, ka ne vienmēr viss ir tā, kā izskatās. Pie bagātā viņš redzējis, ka caurumā ir milzīgi zelta krājumi. Aizmūrējis, lai bagātais netiek tiem klāt. Savukārt nabadzīgā zemnieka mājās naktī bija ieradies nāves eņģelis, kurš klusi lavījies pie saimnieces, viņš aizsūtījis to pie gotiņas.
Ne vienmēr ir tā, kā izskatās, un pat visļaunākā lieta beigu beigās var būt tā, kas izglābusi no vēl lielākas nelaimes./aut.nez/