Ir prieks :)

Zin kas priecina dienas nogalē, kurā esi skrējis kā vāvere ritenī... stresaino cilvēku pulkā, risinādams jautājumus, ko iesākumā pat neaptver, kā tas noformulējams-noaktējams, ... jā, ar pēc noteiktā darbdienas laika, tā ir tā doma, ka kolēģis apstājies kā iemiets zemē un pasaka- Kāpēc gan tu izskaties tik izteikti šarmanti neatvairāma :)... vai dosies uz ZAKSU????... beidzot tieku laukā- vienkārši aizveru darbjautājumu jomu (jā, ir nozīmīgi mācēt nodalīt darbjomu no sadzīves... tālāk neattīstu šo jēdzienu... he :) paši takš saprotat !)... un ir laiks, un piedevā arī kauč kāda vēlme pat :)... ieskatīties virtuālajā pasaulītē... mmmm, kāds dzīvesprieka lādiņš staro no savējiem (labi, labi "Štokistus" šobrīd liekam mierā un vēlam šiem izdošanos!!!)... un ja vēl aces redz plaukstošo plūmjkoku, sajūt nāsis ,auļojot ar autiņu no punkta "A" līdz punktam "B", ka smaržo ievas... mmmmmmmmmmmmmmmm, mīlīši, jūs-mēs esam vinnētājos !!!!!!!!!!!!!!!:)