|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| priesteriene, 06-05-2009 10:06 |
|
60 |
Aizdomājoties par tiem, kas plāno Latviju pamest...Latvietis klejojumos starp Vietu un Laiku
2007/08/13
Pagājušajā gadsimtā latviešu
domāšanā dominēja pretmigrantu noskaņojums. Padomju migrācijas politika
bija latviešu nacionālais lāsts. Atgūtās neatkarības pirmajos gados
krievi tika aicināti repatriēties uz savu etnisko dzimteni. Šķiet, ka
vairums latviešu turējās pie morāles kur tu esi piedzimis, tur tev
arī jānomirst. Runa ir par starpvalstu, nevis par iekšzemes migrāciju,
jo taciņa no laukiem uz pilsētu latviešiem iestaigāta labi sen.
Latviešiem
draudzīgais vācu filozofs Vilhelms Šmits pagājušā gadsimta beigās
aktualizēja jautājumu par Vietas (Telpas) kultūru un Laika kultūru.
Vietas kultūras cilvēkiem ir ļoti svarīga vieta, kurā viņi dzīvo. Viņi
kā nolemtību uztver nepieciešamību savu dzīves vietu (ciemu, pilsētu,
valsti) kopt, attīstīt. Viņi ir neiecietīgi pret svešām ietekmēm, kas
piesārņo vietas kultūrvēsturisko tradīciju. Toties Laika kultūras
cilvēki tiecas dzīvot tur, kur var izjust laika ritmu, kur viņi var
labāk realizēties. Īsāk sakot, mana dzimtene ir tur, kur man labāk
klājas. Laika cilvēku, atšķirībā no Vietas cilvēka, nebūt neuztrauc
visvisādi klaidoņi.
Latvija, tāpat kā visa postsovjetiskā
pasaule, dzīvoja Telpas kultūras dominantē. Tāpēc arī tāda neiecietība
pret migrantu domāšanu. Šmits prognozēja, ka dažus gadus pēc PSRS
sabrukuma Latvijā notiks pārorientācija uz Laika kultūras domāšanu.
Šķiet, XXI gadsimta pirmjā desmitgadē šajā orientācijas maiņā būsim
tikuši diezgan tālu.
Vēlos uzsakaitīt dažas tendences, kas saistās ar šo domāšanas maiņu.
Pirmkārt.
Rietumvalstu tautieši ir XX gadsimta lielākās piespiedu migrācijas
dalībnieki. Teorētiski varēja sagaidīt, ka viņi masveidā izmantos
iespēju atgriezties dzimtenē. Taču tas nav noticis. Pragmātiskie
apsvērumi izrādījās spēcīgāki nekā Telpas kultūras domāšana. Pēc dažiem
kritērijiem varēja pieņemt, ka latviski nacionāli noskaņotā trimda būs
viens no Telpas kultūras domāšanas balstiem. Dzīvē notika pilnīgi
pretējais. Viņi ne tikai nepārcēlās uz Latviju, bet daudzi no viņiem
pret krievu migrantiem bija iecietīgāki nekā vietējie latvieši.
Otrkārt.
Migrācijas vilnis uz Īriju un citām valstīm. Oficiālie skaitļi ir 80
tūkstoši, bet neoficiālie skaitļi tuvākajā nākotnē varētu arī pārspēt
Otrā pasaules kara izraisīto emigrāciju. Domājams, ka gaidāmā Vācijas
darba tirgus atvēršana būs vēl viens augšupejošs lēciens latviešu
emigrācijas līknē. No Latvijas prom aizbraukušo vidū pazīstu vairākus
latviešus, kuri vēl pirms gadiem desmit bija zvērināti migrantu dzīves
veida un domāānas pretinieki. Šodien Latvijā vairums pret aizbraucējiem
izturas ar sapratni, ja vien aizbraucēji paši nesāk krist uz nerviem ar
gaudu dziesmām, cik slikti pret viņiem visi izturējušies Latvijā, un
cik labi tagad esot Īrijā.
Treškārt. Latvijā ilgi valdīja
strausa politika attiecībā pret nepieciešamību pieļaut jaunu
imigrācijas vilni. Jau pirms vairākiem gadiem bija skaidrs, ka bez
viesstrādniekiem Latvijas ekonomika nepavilks. Nu jau runājam par
oficiālo viesstrādnieku pāris tūkstošiem. Taču tas ir tikai apzinātais
priekšpulks tai armijai, kas vēl sekos.
Ceturtkārt. Jauni
cilvēki vienmēr ir bijuši atvērtāki pret Laika kultūras domāšanu. Arī
Telpas kultūras domāšana ir atbalstījusi jauniešu vēlmi izglītoties un
gūt pieredzi ārzemēs, ar nosacījumu, ka tie nebūs Latvijai pazudušie
dēli un meitas. Latviešu jaunieši tagad ir pamanījušies masveidā
izmantot ārzemju studiju iespējas. Jau pats par sevi tas ir Laika
kultūras domāšanas priekšnosacījums. To vēl vairāk pastiprinās iespēja
atrast labu darbu, sevis pielietojumu ārzemēs.
Dzīve apliecina,
ka Šmitam savās prognozēs bijusi taisnība. Latvija ir zeme, kur
dzīvesveida un domāšanas pārmaiņas var notikt ļoti strauji. Desmit gadu
laikā līdz nepazīšanai var pārmainīties gadsimtiem iesīkstējušas
tradīcijas. Lielākas valstis tik straujām pārmaiņām padodas daudz
smagnējāk.
Bet tas nenozīmē, ka latviešiem nu vajadzētu
padoties globālai nolemtībai un no nacionālisma grāvja pārlekt
kosmopolītisma grāvī. Straujais laiks izvirza jaunas prasības
nodarbinātības un migrācijas politikai, patriotisma ideoloģijai.
Pretējā gadījumā Latvijai un latviešiem draud iznīcība, jo savā centībā
būsim izrādījušies eiropeiskāki par Eiropu, rietumnieciskāki par
Rietumiem, kosmopolītiskāki par kosmopolītiem.
Un piektkārt,
nedaudz no nākotnes fantāziju jomas. Draudošās klimatiskās pārmaiņas
atsevišķām tautām pavisam radikāli var likt mainīt domu par savu Dieva
doto zemes stūrīti. Šodien zinātniskajās prognozēs nav vienprātības, no
kurām teritorijām dabas pārmaiņas var aizdzīt prom veselas tautas,
būtiski mainīt valstu teritorijas. Daži lēš, ka jau šodienas bērni
piedzīvos laikus, kad liela daļa tagadējās Latvijas teritorijas noslīks
zem ūdens. Kurp dosies tur dzīvojošie latvieši? Vai izklīdīs pa pasauli
vai meklēs jaunu vēsturisko dzimteni? Kur? Baltkrievijā? Valdaja
augstienē? Kā tad mainīsies mūsu pret klaidoņiem vērstās domāšanas
pēdējās paliekas?
Katrā ziņā nekas neiespējams tas nav. Netaisnība arī tā nebūs. Vēsturiski latviešu ciltis no šīs zemes izspieda lībiešus.
Pirmpublicējums: www.delfi.lv 05.08.2007. |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
