priesteriene: Citur zāle vienmēr zaļāka un debesis zilākas, jo tur redzam visu virspusēji. Mājās iekrīt acīs ik nieks. Nu nav, nav mūsu zemīte tik pliekana un nopeļama. Nezinu kur bijāt, ko redzējāt, bet ir vietas, kur sirds sauktin sauc pēc Dzimtenes skaistajām ārēm. Varbūt ceļi nav labākie, bet lauki turpina zaļot un tiek apkopti, neskatoties uz grūtajiem laikiem. Ir simtiem zemnieku sētu, kas patiešām priecē.
Katru nedēļas nogali vedu bērnus pa ceļiem un neceļiem, bet prom no civilizācijas, dziļāk laukos, kur dzīve ir citā ritmā un gaisotne piesātināta smaržām un putnu dziesmām. Var būt jāmēģina ieraudzīt tas, ko daba dod, bez asfalta lējuma, bez skaisti izpļautiem mairuņiem. Pamaniet dzērves, gulbjus, meža pīles, kas šogad tik kuplā pulkā sirdi priecē. Vai visu vienmēr jānoniecina? Varbūt karogu neuzvilkšu mastā, jo neizjūtu tādu vajadzību, bet svētkos pīrāgus cepšu un kopā ar savu ģimeni sēdēšu pie kopīga galda, bez steigas, bez hokeja, bez ziņām par valdību un priecāšos, ka piederu šai zemei, vietai un dabai.

Branna: Ar ko Tu sāktu,ja rīt būtu pie valdīšanas??????