Dalies...

-Kas tas tev tāds rokā?
- Laime.
- Kāpēc tik maziņa?
- Tā ir tikai mana. Toties kāda saulaina un skaista.
- Jā...Brīnišķīga!
- Vēlies gabaliņu?
- Laikam jau...
- Dod plaukstu. Es padalīošos.
- Vai...tā ir tik silta...
- Patīk?
- Ļoti...paldies!
- Tuviem cilvēkiem nekad nesaka paldies.
- Kāpēc?
- Viņi vienmēr visu saprot bez vārdiem. Viņi to saredz acīs.
- Bet svešie?
- Svešie saka paldies tikpat svešiem. Pienāks laiks un tu to sapratīsi.
- Zini...man ir daudz labāk, kad laime ir rokā...
- Tā ir vienmēr.
- Bet, ja es ar kādu padalīšos?
- Tev tavas laimes paliks vairāk.
- Kāpēc?
- Pats nezinu. Tikai pēc tam tā kļūs vēl siltāka.
- Vai rokas ar to var apdedzināt?
- Rokas apdedzina ar skaudību. Ar laimi tās nevar apdedzināt.
- Zini... es zinu ar ko dalīties šajā brīnumā.
- Esmu priecīgs par to.
- Tad jau...
- Tieši tā, vēl redzēsimies. Dalies ar to. Jo tik daudziem tās pietrūkst...