|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| selenga, 26-04-2009 12:52 |
|
14 8 |
Mēness klausījās, kā pati ar sevi sarunājas askēta iekšējā balss.
Es meklēju jēgu.
Jēgas nav. Pat vairāk nekā nav.
Ja tu atradīsi vienu jēgu, tā būs tikai papīra lapa ar zīmējumu, un vējš to aizraus projām.
Tu atradīsi otru jēgu, un tā būs kā silts un sulīgs sapnis, kā migla, ko vējš izkliedēs gaisā.
Ja tava jēga būs vējš, tad arī tas izslīdēs no taviem pirkstiem, jo viņam nav sākuma un beigu.
Ja tava jēga būs zeme, tad tu tūkstoškārt piedzīvosi, kā uz tās rodas un iznīkst dzīvība, kā vieni mīl, citi nogalina, visi vairojas, un visi nomirst.
Un tas būs tikai sīks puteklis Visumā.
Ja tava jēga būs Visums, tu miljoniem reižu vērosi, kā pulsē šis mirdzošo putekļu mākonis, un arī nevarēsi saprast, kāda jēga tam visam.
Ja tu jautāsi, no kurienes tas viss ir radies, ar kādu domu tas ir darīts un kas esi tu pats jautājuma jautātājs, tad tu visu mūžu kliegsi, un tev atsauksies tikai atbalss.
Tu nekad neizkļūsi no krātiņa, kurā esi ieslodzīts, jo tīģeris esi tu pats, krātiņš esi tu pats, un arī tas, kurš skatās uz tīģeri, esi tu pats.
Tu meklē durvis, lai ieietu jaunā pasaulē, un, kad jau esi sataustījis rokturi, tu pamani, ka roktura nemaz nav, durvju nav, pasaules nav, un tas viss ir bijis tikai sapnis.
Un pamodies tu skrien pa pasauli, meklēdams durvis, bet nekur nevari aiziet, jo pasaule ir apaļa. Viss beidzas ar to, ar ko tas sākas, un viss sākas ar to, ar ko tas beidzas.
Tu esi gredzens, kas savienots pats ar sevi. Tu esi čūska, kas ēd savu asti. Un, ja pie tevis atnāk kāds, kas tevi saprot, tu ēd viņa asti un viņš ēd tavējo. Tu ēd sevi caur viņu, un, pat apēdis viņu, tu no viņa neko nesaproti un nesapratīsi.
Un arī pats apēsts, tu paliksi nesagremots, jo esi sodīts ar mūžību.
Kod sienās un grauz akmeņus, un tik un tā tu neko neizmainīsi. Tu nekad neuzzināsi, kas ir īsts un kas ir neīsts, kas ir labs un kas ir ļauns, kas esi tu un kas ir cits. Jo viss ir tas pats, un viss ir cits, un to nekad nevar saprast, jo jēgas nav.
Askēts noguris iemiga, un Mēness vēroja, kā debesīs tāpat kā vienmēr spoži spīd saule. Nav jēgas dzīvot, un nav jēgas nedzīvot, viņš nodomāja.
Kalns sacīja: Cilvēks zaudē redzi tad, kad viņš grib kaut ko pamatot vai pierādīt. Viņš vairs neredz pasauli tādu, kāda tā ir. Viņš to redz tādu, kādu grib redzēt. Tāpēc vienkārši skaties, kāda tā ir. |
Meisija: No visiem sniegiem mirdz pirmais sniegs,
No visām dzērvēm - pirmā kliegs,
Jo ilgāk par mirkli nekas nespēj būt
Un vairāk par mirkli mums neiegūt... #1 2009-04-26 13:15
selenga: Jo visa dzīve satāv no mirkļiem..... #2 2009-04-26 13:24
Meisija: un katram no tiem ir jēga....nu, tā vienkāršoti - kaut vai, lai būtu vecumdienās ko atcerēties.....:))))) #3 2009-04-26 13:27
Meisija: draugos man profilā ir "moto" - mēs dzīvojam, lai priecātos par dzīvi/lai kļūtu labāki #5 2009-04-26 13:42
selenga: ...un no dzīves ko mācītos... #6 2009-04-26 13:46
Meisija: nuja, mācoties vajadzētu kļūt labākiem... teeorētiski.... #7 2009-04-26 13:49
Pārējos 7 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
