Nakts sapņu dzejolisTik maiga tava mīlestība bija,
Tik brīnumaini tavas rokas mani sasildīja,
Bet nu pār mani nakts klāj zvaigžņu segu
Un nesaredz, kā sapnī es
Pēc taviem glāstiem, mīļotais mans, degu.
Aust rīts, bet mana sirds kā putniņš būrī sitas.
Te tevis nav, vien zari tumšos logus per bez mitas,
Mirdz briljantasaras uz vizbulīšu gaišā smaida,
Tur paslēpta ir mana trauslā sirds
Un mūžīgi tai gaidīt.Ko?
Vien tavu smaidu, mīlot dāvāto.
Un zinu es, ka sagaidīšu to,
Jo tavas acis mani naktī sapņos uzlūko.
C Burve 77
|
