Quo vadis?

Vēl nezinu, uz kurieni es tagad eju,
Vien nakts ar klusiem soļiem manī nāk.
Steidz roka rakstīt kādu rindu dzejas,
Bet bailes sirdī dun, ka drīz būs citādāk.

Tik mirklīga ir visa skaistā dzīve:
Te rīts, bet te jau saltais vakars tumst.
Vēl solis viens, un tad jau pāri plīvos
Tik saltais mūža gals kā lapas nospiedums.

Kāpēc gan šonakt tādas rindas rodas
Un sveces liesma trīsot apdzist grib?
Vai kāda dvēsele uz mūža mājām dodas
Un eņģeļspārni mirdzot pāri zib?

Paldies Tev, Dievs, ka, nebeidzami mīlot,
Joprojām savu gaismu dāvā man!
Un asaras no pašām dvēs`les dzīlēm
Kāpj mierinot, bet sirds joprojām skan!

C Burve77