|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| LieliskaisTM, 16-04-2009 17:35 |
|
66 |
"no laika sākuma" turpinājumsCroya tik pierastajā manierē ielēca savā vecajā, uzticamajā kapsulā un
iedarbināja to. Viss apkārt iemirdzējās tūkstoš gaismās un signalizēja
par gatavību doties tālajā ceļā. Viņš iekārtojās ērtāk un atslābinājās,
skatoties, kā viss apkārt izplūst un attālinās. Lēnām tomēr
pārliecinoši attālinājās arī tik pierastā zilā planēta. Varbūt pēc
mirkļa, diviem, vai varbūt nedaudz ilgāk tā izgaisa pavisam, atstājot
bezgalīgu tukšumu jaunām iespējām un atbildēm, kuras viņš tik ļoti
kāroja. Viņa sirdi piepildīja absolūts miers, jo zināja, ka šeit vēl
noteikti atgriezīsies.
It kā izplūstot savā ērtajā pilota krēslā un klausoties nomierinošajos,
kapsulas radītajos skaņas viļos, viņš iegrima aizvien dziļāk savā
iekšējā pasaulē, kur varēja sakārtot un salikt pa plašajiem domu
plauktiem jautājumus, kas viņu pirms brīža tik ļoti satrauca, līdz
pienāks laiks tos uzdot.
Kad ceļā jau bija aizvadīts ilgs laiks, varbūt trīs dienas, varbūt
piecas vai varbūt pat visa nedēļa, aiz triju mēnešu joslas, skatam
pavērās liela, zaļa planēta ko, kā maģiska dūmaka, ieskāva viegli rozā
atmosfēra. Tas lika aizmirst visas grūtības un šķēršļus, ko nācās
sastapt ceļā. Pat Meuertru asinskārās ciltis no, kuriem Croya tik tikko
paglābās, noslēpjoties prasmīgi no orbītas novirzītajā meteorā, izgaisa
no atmiņas, kad kājas stabili nostājās uz baltās saules sasildītās
zemes. Viņš atgrūdās no tās un pacēlās savos purpura spārnos, ko tik
ilgi bija pieradis slēpt zem garā mēteļa. Lēzeni šūpojoties, augšup
ceļošā gaisa plūsmā, Croya palēnām pierada pie gandrīz aizmirstajām
sajūtām. Aizvien biežāk paceļot spārnus augšup un atkal ar spēju
grūdienu vēzējot lejup, augšā un atkal lejā, viņš strauji virzījās uz
priekšu un ķermeni piepildīja debešķīgas sajūsmas sajūta. Tas šķita tik
dabiski atkal ļauties šim vienkāršajam ritmam.
Laižoties lejup, krūtīs ieplūda svaigās zāles un pavasara ziedu saldi
reibinošais aromāts. Tā bija mierīga ieleja, kur pēc zinātāju runām
dzīvo vīrs, kas bijis liecinieks šīs planētu sistēmas saules dzimšanai,
kas nu jau kļuvusi par balto punduri, virzījās uz sava dzīves cikla
izskaņu. Croya atkal stabili stāvēja uz zemes un dziļi ieelpojot
noslēpa spārnus zem garā mēteļa.
[Lieliskais; ar vienu kreiso ] |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
