Dienasgrāmatas (blogi)

Sakarā ar bērzu sulu tecināšanas sezonas karstāko laiku atcerējos vienu dzejoli, kas mani vienmēr ir fascinējis:

Labi dzīvot zemē manā, kas vēl otru tādu dos,-

Kalnam pāri pretī panāk - bērzi tāšu zābakos:

Panāk pretī lepni, stalti, augsti celtu galvu tur. -

Citur bērzi nav tik balti un tik lepni nav nekur.

Arī manī lepnums sakarst. Kur tāds lepnums visiem mums?

- Tas no Tevis! - bērzi saka. Bērziem bilstu: -Tas no jums!

Autors - Arvīds Skalbe. Bērnībā gan nesapratu, kā tie bērzi var panākt pretī un vēl sākt kaut ko runāt. Tagad izskaidrojumu atrast būtu vieglāk - iespējams, dzejniekam viņa onkulis-jūrnieks no Amsterdamas bija atvedis labu zāli... Vai arī vienkārši labi ierūgušu bērzu sulu bija iedzēris.:)