Kādam puikam pusnakts stundā

„Tu esi vējš, kurā ieķēros”,

Kautri atzinās Viņš..

Un piebilda nedroši: „Tiekamies?

Es gaidīšu, būs arī vīns..”

Vēl teica: „No ceļa es noklīdu,

Maldoties jūtu pasaulē..

Tad atradu Tevi,

Un tikai, lūk, Tevi

Blakus sev vēlos azotē..

Vai nāksi? Vai sniegsi man roku?

Vai līdzēsi mulsumu pārvarēt?”

Nu kā, nu kā lai es rodu

To spēku, lai puisītim pateiktu „nē”??

Es sajutos mulsi

Un nebij` ko teikt..

Bet puisītis klusi

Tik piebilda:

„Ejam? Rītausmu sveikt?”

Nu, nebija, puišeli, nolūks man tāds,

Bet sanāca nevilšus

Tikai ar skatu

Jaunuli pavedināt...

Sieviešu būtība, vājība – flirts... :)

Un dažreiz pat nezina ego,

Cik daudziem

Un arī cik stipri

Būs kādam no viņiem

Aizlauzta sirds... :(