Sievietes bieži skatās spogulī. Un katru reizi viņas tajā redz kaut ko citu... 3 gadu vecumā: paskatās spoguli un ierauga Karalieni. 8 gadu vecumā: paskatās spoguli un ierauga Pelnrušķīti. 15 gadu vecumā: paskatās spoguli un ierauga Pelnrušķīti / Karsējmeiteni / Popzvaigzni, ja vien viņai nav pirmsmenustruāciju sindroms un viņa neierauga Resno / Pumpaino / Neglīto («Mammu, es taču nevaru iet uz skolu šādā izskata!»). 20 gadu vecumā: paskatās spoguli un ierauga, ka ir «pārāk resna / pārāk tieva, pārāk īsa /pārāk gara, pārāk taisniem / pārāk cirtainiem matiem» taču nospriež, ka jāiet izklaidēties tik un tā! 30 gadu vecumā: paskatās spoguli un ierauga, ka ir «pārāk resna / pārāk tieva, pārāk īsa / pārāk gara, pārāk taisniem / pārāk cirtainiem matiem» taču nospriež, ka viņai nav laika to novērst un viņa dosies izklaidēties tik un tā! 40 gadu vecuma: paskatās spoguli un ierauga, ka ir «pārāk resna / pārāk tieva, pārāk īsa / pārāk gara, pārāk taisniem / pārāk cirtainiem matiem» taču nospriež: «Es vismaz izskatos, ka kārtīga sieviete», un dodas izklaidēties. 50 gadu vecuma: paskatās spoguli un ierauga: «Es esmu», un dodas izklaidēties, kur vien vēlas. 60 gadu vecuma: paskatās spoguli un atceras pazīstamus cilvēkus, kuri vairs nekad neskatīsies spoguli. Tad viņa dodas ārā un iekaro pasauli. 70 gadu vecuma: paskatās spogulī un ierauga gudrību, humoru un pieredzi. Un dodas lauka meklēt piedzīvojumus un baudīt dzīvi. 80 gadu vecuma: vairs neapgrūtina sevi ar skatīšanos spoguli. Vienkārši uzliek galva traku rozā cepuri un dodas lauka baudīt dzīvi.
|