FILMAS APSVEIKUMI VĀRDA DIENAS ČATS REKLĀMA oHo.lv
Lai lietošana būtu ērtāka, lūdzu, pagriez savu tālruni!
Reģistrētiem lietotājiem



Reģistrēties Aizmirsu paroli!

Dienasgrāmatas (blogi)

 pidulis,  22-03-2009 22:44 5  9
      Šis mazais stāstiņš par to govs zīšanu ir tikai tā starp citu noklausīts, pāraujot kājas  pirms došanās uz Riežupes krastu. Aivaram tagad ir jauni grandiozi plāni: tagad viņš nodosies zivju zvejai. Kā zināms, Aivara teritorija cieši pieguļ augstajam un stāvajam Riežupes krastam, kas noaudzis ar alkšņiem, gobām, ievām un visādu sugu brikšņiem. Pašā stāvumā starp divām vecām gobām ierīkotas galvu reibinošas šūpoles. Ja pašūpojas kaut cik braši, tad augšējā punktā ir sajūta, ka tu aizlidosi nevis dažus metrus, bet gan vairākus desmitus metru. Pirms pieciem gadiem uz Lieldienām druscītiņ pamēģināju, bet paldies! – manām vecišķajām miesām tas ir par šerpu! Bet ne jau par to ir runa. Runa ir par to, ka Aivars ir nolēmis lejā uz to upi uzbūvēt ceļu!!!    Un sākās viss pirms dažām dienām visai pieticīgi. Aivars nolēma uztaisīt makšķeri un iet  pamakšķerēt. Atzīšos, ka kā makšķernieks savā attīstībā es esmu apstājies un palicis kaut kur desmitgadīga puišeļa līmenī. Es to apzinos, esmu ar to samierinājies un jūtos laimīgs, ja izdodas noķert kaut vai sprīdi garu raudiņu. Ar Aivaru ir apmēram tas pats, tikai ar to starpību, ka viņš pilnīgi neapzinās to milzīgo atšķirību, kas atdala viņa laimīgo bērnību no mūsdienu supertehnikas. Viņš aiziet uz upmalu, nogriež šmaugāku lazdas maiksti un sāk taisīt makšķeri. No kādas vecu dzelžu kastes izvelk kaut kādu vecu un sarūsējušu krievu vai varbūt pat Ulmaņlaiku spininga spoli un sāk siet pie tās auklu, bet aukla ir tik veca un sadēdējusi, ka trūkst kā kādi kokvilnas spolīšu diegi. Atrod resnāku, bet arī tā ir nu gaužām švaka. Un tad viņš atnes no kūtiņas 1mm resnu auklu, ar kuru savā laikā tika pļavā sējis kazu, un uztin to uz spoles. Vizuļa viņam nav, bet nav arī vajadzīgs. Viņš piesien trijžuburu āķi un uz tā uzmauc nodīrātu naģi, kurai āda novilkta pār acēm. Es stāvu klusu, jo kaut ko aizrādīt  būtu pilnīgi veltīgi un bezcerīgi, un galu galā vai nav vienalga, kad un par ko smieties, ja tu skaidri zini, ka lai nu bez kā, bet bez riktīgiem smiekliem jau nu neiztiks. Kulšanās lejā pa stāvo mālaino krauju, zaros pinoties, ir gandrīz vai  pats smagākais šīsdienas uzdevums.  Kad  beidzot esam pie upes, Aivars izdara pirmo izmēģinājuma metienu un, protams, iemet alkšņu zaros. Bet te nu palīdz tā kazas aukla, kuru Aivars velk ar visu svaru, līdz to zaru nolauž. Nākošais metiens izdodas veiksmīgāks, bet āķis aizķeras aiz kādas kritalas upes dibenā. Aivars izvelk arī to, jo aukla tiešām ir stipra. Neaprakstīšu visus metienus, jo tie visi bija eksotiskas bravūras pilni, bet tiem nebija nekāda sakara ar kaut jel kādu sajēdzīgu zivju ķeršanu.  Es stāvēju gabaliņu nostāk, lai gadījumā Aivars nenoķertu arī mani, un tīksminājos par pavasarīgās Riežupes mežonīgumu, kad pēkšņi Aivars spiedzošā balsī iekliedzās: Ir, Ir!!! Pieskrēju klāt un neticēju savām acīm: āķa galā spīrājās un raustījās pamatīga līdaka. Aivaram sapinās aukla, un viņš, līdz ceļiem iebridis krasta dubļos,  vilka tāpat ar rokām, bet es pat īsti nezināju, kā viņam palīdzēt. Kā par brīnumu  tā līdaka tika arī izvilkta un, kā vēlāk izrādījās, bija ap 2,5 kg smaga. Es jums saku ar tīru sirdsapziņu: man likās, ja ar tādu tehniku un tādos apstākļos Aivars varētu noķert tādu līdaku, tad es tikpat labi  varētu strādāt par Losandželosas Lielā simfoniskā orķestra diriģentu. Bet fakts palika fakts. Gan, jāatzīstas, ar mazu piebildīti: āķis tai līdakai bija ieķēries tieši pakaļā un pie tam dziļi jo dziļi. Bet šis necilais fakts tomēr neliedza Aivaram kļūt par pārliecinošu makšķernieku, un , lai nokļūšana pie upes būtu vieglāka, uz turieni tiks būvēts ceļš. Galvenais uzraugs un darbu tehniskais vadītājs būšu ES
Jāsaka, ka tā bēdīgi slavenā Matrix-a...       &nbs...
citi ieraksti pidulis d-grāmatā
Komentāri
Piligrims: Labais. :)
Ne par velti saka, ka Dievs mīl centīgus vientiešus.

p.s.
Bet līdakai šī tiešām nebija tā labākā diena. ;)
#1
2009-03-22 22:51
pidulis: Jā, un es ticu, ka tur varētu nostāvēt kaut vai veselu gadu un ar tādu makšķeri tāpat neko nenoķertu, bet Tu pareizi saki - arī Dievam ir savi izredzētie.:)
#3
2009-03-22 22:58
vanadziene: Zini, ka zivis ķer uz āķa aiz pakaļas, mn tiešām nebija nācies dzirdēt...:) Tev viņam "polšu" vajadzēja uzlikst par tik virtuālu ķeršanu. Tas ir apmēram tā, kā, kad mana meita 4 gadu vecumā makšķerēja-piekāram bērnam kazragu, tas nekas, ka galvas nebija, galvenais, ka bērnam bija neviltots prieks par lomu. Tā nu meita savu zivi ielika ledusskapī. No rīta mazā, protams, metās skatīties savu lomu. Uz viņas nelaimīgi skumjo jautājumu, kur palikusi viņas zivtiņa, parādīju uz ķilavu bundžiņu un teicu, ka jau pie citām zivtiņām. Mazā palika ļoti apmierināta...:)
#2
2009-03-22 22:54
pidulis: Vispār jau tas nav nekāds lielais retums, kad spiningojot zivi aizķer aiz kādas spuras, vēdera vai astes, liekas, ka pat makšķernieku sacīkstēs tādu zivi skaita pie loma. Smieklīga bija pati situācija.
#4
2009-03-22 23:06
dienasgaisma: Paldies, tik sirsnīgi sen nebiju smējusies, iznāktu labs ķinītis. Laikam visai dienai pietiks, ko pasmaidīt par Dieva izredzētajiem:))>
#5
2009-03-23 09:51
Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.


Iepazīšanās portāls oHo.lv
oHo.lv administrācija neatbild par iepazīšanās sludinājumu un pārējās portālā paustās informācijas saturu.
Apmeklējot oHo.lv Jūs apliecināt, ka esat iepazinušies ar oHo.lv lietošanas noteikumiem un apņematies tos ievērot.
© 2000.
oHo.lv izmanto sīkdatnes, lai darbotos un nodrošinātu Tev lielisku pieredzi.
Vairāk par sīkdatņu veidiem, to izmantošanu un konfigurēšanas iespējam lasiet šeit.
p.s. Mums arī nepatīk visi šie logi un paziņojumi, bet tāda nu ir kārtība 😅