mūsu Oldziņa..:)

Tajos laikos viņa bija mums bubulis un tikai tagad sarunvalodā viņa ir tapusi par mūsu Oldziņu, pēc gadiem esam sapratuši, ka labs cilvēks...:)

Viņa bija latviešu valodas un literatūras skolotāja un direktore astoņgadīgajā skolā.

Cik nu viņa spēja mūs iedīdīt valodas gudrībās, tik arī bija un ir, jo vidusskolā neviens no mums valodu nopietni nemācījās, bija cita skolotāja..:)

Klipu, klapu skanēja viņas nagliņpapēdīši pa gaiteni, mēs nekad nezinājām, kas notiks, vai būsim mīļākie, labākie bērni pasaulē, vai arī OLdziņa paziņos, ka šitādus briesmoņus un mežoņus viņa redz pirmoreizi savā mūžā. Ko tad mēs bijām tādu sastrādājuši? Vispār pēc mūsu domām neko īpašu, tikai dežuranti nebija iztīrījuši klasi, tikai tāfele nebija notīrīta, tikai vāzē stāvēja vecas puķes, tikai kāds bija raustījis meitenes aiz bizēm..utt. Mēs noteikti bijām jauki..:)