Dienasgrāmatas (blogi)

Lapaspuse, 11-03-2009 10:42		3 128
Kā eņģelis ar vienu spārnu Es lidot neprotu. Vajag otru, Bet vai tu man to dosi? Nakts melnumā Kad debesīs zvaigznes Tik daudz, kā man cerības, Es stāvu uz klints Aizas malā. Man lidot vai nelidot? Es varu mēģināt? riskēt un krist, es varu neko negaidīt. Vien gaidīt, līdz nāksi tu, otru spārnu man dāvināt. Un zvaigznes debesīs Te izdziest, Te uzmirdz. Man pašam nezinot, ka manas šaubas tās dzēš.. Un katrs mirklis šaubu ēnā tīts Kādu zvaigzni nodzēsīs... Un tā nakts melnumā Pieceļos es - Eņģelis ar vienu spārnu. Pieceļos, lai tevi meklētu. Es varu lidot ar vienu spārnu. Varu neprast, un varu krist. Varu apmaldīties, Caur sāpju purviem brist. Bet lai kas arī notiktu, zinu tikai vienu- Reiz ausīs gaiša diena, Un saules gaismā spožā Divi eņģeļi lidos... Tik balti...

Komentāri

Sirtaki: Eņģelim ar vienu spārnu nepalidot.

2009-03-11 10:48

iterators: liktens grāmatas vārdos nav maināms nekas,
kurš mūžīgi cieš, tas vainīgs ir pats.
vari žulti tu dzert līdz pienāks tev kaps,
dzīvi nevar nedz maitāt, nedz īsināt kāds

2009-03-11 16:00

earnest: Vai šo dzejas rindu autore būtu `Lapaspuse`?

2009-12-25 22:25

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.