Kā mēs centāmies izdzīvot uz kuģa, par mīlestību, piesietajām meitenēm un nelabumu.

Sveika, dārgā! Nezinu, vai saņem manas vēstules, jo sūtu tev tās no dažādām vietām dažādās valstīs. Tāpēc neesmu drošs par šo dažādo pasta sistēmu uzticamību. Šo vēstulīti tev rakstu atrodoties uz kuģa. Nesen izbraucām no Martinikas ar visu kravu. Mūs plosīja vētras, dažus matrožus spēcīgais vējš norāva no klāja un iepūta atklātos ūdeņos. Par viņu likteņiem mums nekas nav zināms. Varu iepriecināt - viens no matrožiem bija tavs vīrs Voldis. Tāpēc tagad mūsu mīlai vairs nebūs nekādu šķēršļu.
Ēdu labi, bet visu izvemju, skatoties mūsu vakara varietē šovus kuģa restorāna zālē. Vakarnakt pēc šova ar puišiem (mēs bijām jau kārtīgi "piemāvušies") izdomājām šova meitenes piesiet pie mastiem un apslacīt ar šampanieti. Dejojām ap viņām kā izsalkuši un vājprāta pārņemti dzīvnieki. Viņas spiedza, centās atbrīvoties no tauvām, kas saistīja viņu locekļus. Tātad, dzērām, laistījāmies un dziedājām dziesmas par pirātiem. Ātri gan sākām just sagurumu, tāpēc nolēmām doties gulēt. Draudzīgi apķērušies devāmies uz savām kajītēm, tur pieveicām atlikušos dzērienus un likāmies gulēt. Biju tik noguris, ka nejutu nelabumu no kuģa pamatīgajām svārstībām, jo arī vakarnakt vētra bija postoša. Diemžēl tikai no rīta Igors atcerējās, ka bijām aizmirsuši atsiet meitenes. To mūsu vietā naktī izdarīja šī briesmīgā vētra. Tauvas bija satrūkušas, meiteņu ķermeņus uz klāja tā arī neatradām. Nodomājām, ka droši vien viņas sabijās un nakti pavadīja, teiksim, restorānā vai saunā. Bet arī tur viņu nebija. Cenšos pārvarēt skumjas, domājot par to, ka mēs drīz tiksimies. Jā, vēl aizmirsu pateikt - nesabīsties no manis, kad ieraudzīsi. Pirms nedēļas mūsu kuģim uzklupa pirāti. Cīnījāmies, kā varējām, krita vairāki vīri, tomēr pirātu uzbrukumu izdevās apturēt. Diemžēl es šajās cīņās tiku savainots ar saindētām bultām un tāpēc, lai apturēto saindēšanos, kuģa ārsts man amputēja abas kājas un vienu roku - diemžēl, labo. Tāpēc tu droši vien nemaz nevarēsi salasīt šo vēstuli, tāpēc, ka tā rakstīta ar kreiso roku. Es varētu nodiktēt tekstu kādam citam pierakstītājam, taču šobrīd starp mums ir palikuši tikai vīri, kas neprot lasīt un rakstīt analfabētisma dēļ vai arī tie, kuriem trīc rokas no nemitīgās dzeršanas.

Tas pagaidām viss. Sūtu bučas un laba vēlējumus.