Es jūtu ,ka mēs vēl esam

Ļoti tālu no prieka.

Prasu bēzam ceļu,prasu apsei ceļu-

Neviens nezin pateikt ne nieka.

Prasu cīrulim gaisā,

Saka:-Tepat,tepat bija,

Nupat,nupat garām aizlaidās;

Vai tad nemanīji?-

Niedras ezerā domīgi klanās,

Vecs vītols aiz nespēka raud...

Vai mums dvēseles aklums,

Vai saules aptumsums draud?

Prasu dienai un naktij prasu-

Kā nav,tā nav.

Var būt,ka mēs savam priekam

Garām paskrējām jau?

Varbūt atpakaļ jāiet,

Jāparušinās lapās,

Kur vasara ziemas spelgonī

Asnus un sēklas glabā?

 Ā.E.