Dienasgrāmatas (blogi)

          Tikpat jauka diena kā vakar ar spožu sauli un nelielu salu. Venta ar pēdējiem spēkiem cīnās ar aukstumu. Joprojām iet vižņi, bet ledus josla gar krastiem kļūst arvien platāka. Upē ūdens ir tiktāl atdzisis, ka ledus veidojas pat upes dibenā. Ja sals pieturēsies kaut vai dažas dienas, tad var izveidoties kaut kas interesants. Grūti ir ūdensputniem, kuriem šī vaļējā Ventas straume ir vienīgā iztikas vieta. Ventā salasījušās Lielās gauras, Gulbji, Kaijas un, protams, visvairāk Mežapīles, kuras atradušas patvērumu arī Alekšupītē. Jāsmejas par vārnu viltību. Viņām pašām no ūdens kaut ko izzvejot ir maz cerību, toties itin ērti ir uzmanīt gauras. Kad gaura iznirst no ūdens ar kaut kādu laupījumu knābī, vārna metas virsū un mēģina to atņemt, bet gaura savukārt glābjas ienirstot ūdenī. Visaukstasinīgākie ir Ūdensstrazdi. Sēž tāds mazītiņš putniņš pašā ledus malā un tad drosmīgi metas ledainajā straumē, lai pēc kāda laika iznirtu pavisam citā vietā. Un interesantākais, ka viņiem uz pirkstiem nav pat peldplēvju! Vārdu sakot, kaut arī sals kniebj ausīs, garlaikoties nav laika.