![]() | |||
|
Iepazīsties
50 lietotāji on-line
91 jubilāri
Populārākie
Iztaujāšanas centrs
Vakara plāns
Skaties
Foto albumi
Foto vērtēšana
Lasi un piedalies
Pieredzes apmaiņa
Interešu grupas
Dienasgrāmatas
Dzejoļi - dzīvā dzeja
Noderīgi
Sapņu tulks
Filmas, kino
Apsveikumi
Par oHo.lv
Palīdzība
Atsauksmes
Reģistrētiem lietotājiem
Reģistrēties
Aizmirsu paroli!
|
Dienasgrāmatas (blogi)
priesteriene: Es nopriecājos, jo tā vienmēr esmu izpratusi mīlestību. Vismaz kāds man pievienojas un es pievienojos viņam. Un vēl, zinu, ka esmu piedzīvojusi īstu mīlestību:))).
#2 2009-01-25 17:47 win: ...bet,vai mēs tā mākam?Laikam sentiments uzdzina skumjas un prātā iekrita citāts.Visvairāk laimīgam būt mums traucē atmiņas par laimi.Varbūt nevietā,bet tas ekspromtom.
#3 2009-02-04 12:34 priesteriene: Bet vajag domāt, ka varam tuvoties ideāliem:)). Es cenšos un ar katru gadu dvēsele smeldz mazāk:)).
#4 2009-02-04 12:36 campanella: jo skarbāk, ja licies, ka tu esi sastapis cilvēku, kas tevi pilnīgo, kas tevi izprot, bet beigās tas, izrādās, viņam ir bijis "nothing special". taču ko? nu, dzīvojam tālāk!
#5 2009-02-09 00:37 priesteriene: Ā, bet nu te jāsaprot, ka pilnīgumam nepieciešamas divas vienlīdz piesātinātas puses, te arī klupšanas akmens. Vienmēr būs gājēji un lai kā sirds smeldz, viņam aizejot, katru dienu jālūdz par to, lai ātrāk mēs iekšēji palaistu to , kas bijis, jo ātrāk mums jauni apvāršņi vilinājumu neizrādīs:).
#6 2009-02-09 08:31 Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji. |