|
mja! ko gan sev lai saka. aizkavējusies bērnība vai kā? es tā neesmu fanojusi par nevienu. pat tajos laikos, kad biju smuka un jauna. nu vairs ne jauna, ne smuka, bet pilnīgs prāta aptumsums. mans vīriets ar skaisto balsi un bārdu. bočelli, protams. es saprotu, ka jaunākā oha daļa, kas rubī svešvalodu krietni labāk, to varbūt jau sen ir izdarījuši, bet es nu šjās dienās tikko. ielīdu oficiālājā mājas lapā, angliski kaut ko palasīju, un, izrādās, ka arī sapratu. izbridu cauri visai diskogrāfijai. googlis nācis par labu, jo dziesmas pazīstu jau pēc nosaukumiem, meldiņi arī prātā nāk.tā kā apmēram skaidrs, kas kurā ir. rodas stulbs jautājums, kas balstīts uz piesardzību. vai caur internetu var pirkt mūzikas ierakstus? kādi drošības noteikumi jāievēro? piemēram sakārojās 2007 gada dvd formāta disku. par to, cik tas maksā, es nerunāšu, bet principā? es it kā zinu, ka to var, bet... jā, jā, tāda nu esmu. stundu domāju, apsveru un tad pēc kāda laika pilnīgi spontāna rīcība, kurai apakšā bijis ilgais apsvēršnas periods. zinu vienu bārdainu indivīdu, kam to es nepakautrētos pajautāt, bet neraža, vēl nav atgriezies iekš oha. |
